Bezdarba līmenis Latvijā joprojām augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem Darbaspēka apsekojuma datiem šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 1,8% jeb gandrīz 16 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 898 tūkstošus jeb 63,5% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par gandrīz 2 procentpunktiem.
Neraugoties uz negatīvo demogrāfijas tendenču fonu, pozitīvas tendences gada 1. ceturksnī bija vērojams arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dinamikā, ko pamatā noteica iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanās. Lai gan iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpināja sarukt - par vairāk nekā 18 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga par aptuveni 4 tūkstošiem jeb 0,4%. Līdz ar to rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpināja kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un 1. ceturksnī sasniedza 69,3%. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.
To apliecina arī bezdarba rādītāji. Darba meklētāju skaits gada 1. ceturksnī saruka par 11,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 8,2%.
F64
Neskatoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos - Igaunijā bezdarba līmenis gada 1. ceturksnī bija 6,8%, savukārt Lietuvā - 7,2%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka arī gada nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme turpinās uzturēt pozitīvu nodarbinātības dinamiku, kas visdrīzāk saasinās situāciju ar darbaspēka pieejamību. Vienlaikus pieaugošā spriedze darba tirgū visdrīzāk cels darba algas jaunos augstumos, līdz ar to uzņēmumiem jārēķinās ar turpmāku darbaspēka izmaksu pieaugumu. Kopumā nodarbināto skaits 2018. gadā varētu palielināties par aptuveni 0,4%, bet bezdarba līmenis noslīdēt zem 8% robežas.