Par prasību bankām ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru klientu, kas gada laikā būs apgrozījis vairāk nekā 15 tūkstošus eiro, iedzīvotāji ir sašutuši – valsts lūkosies arī godīgi nodokļus maksājošo maciņos, iegūstot sensitīvu informāciju.
Ar jauno normu ir nemierā pat atsevišķi Saeimas deputāti, neskatoties uz to, ka viņu partijas šo lēmumu pieņēma.
Deputātu neziņa
Par gaidāmo normu ir sašutusi arī Saeimas deputāte, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Viņa RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs izteicās, ka šāda norma ir cilvēku pamattiesību ierobežojums. Ēnu ekonomikas apkarošana, pēc viņas teiktā, ir jāsasniedz ar samērīgiem līdzekļiem. «Jautājums, vai Valsts ieņēmumu dienestam pietiek kapacitātes. Tagad 70 000 amatpersonu deklarācijas pārbauda
Jaunās normas mērķis ir cīnīties ar tiem, kas daļu algas saņem aploksnē, bet pēc tam savām ērtībām naudu ieskaita bankas kontā, vai arī ar tiem, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību.
20 VID darbinieki. Tad jau nav jābrīnās, ka parādās tādi gadījumi kā ar Ingu Koļegovu. Viņa gadiem iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonu deklarācijas, bet tikai tad, kad viņa kandidēja uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatu, tika pārbaudītas viņas deklarācijas un atklātas neatbilstības. Līdz tam VID viņas deklarācijai nebija pievērsis uzmanību. Ieviešot jauno normu, situācija var būt līdzīga,» pieļāva I. Lībiņa-Egnere.
Paužot savu sašutumu, deputāte gan bija pārliecināta, ka prasība bankām ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par klientiem, kuriem konta apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, pagaidām ir tikai Finanšu ministrijas ideja, kura vēl līdz Saeimai nav nonākusi. Viņa nebija pamanījusi, ka šo likuma normu Saeima pieņēma jau pagājušā gada 28. julijā un otrreiz skatīja šā gada februārī. Abas reizes to atbalstīja visi Vienotības deputāti. Tiesa, pati I. Lībiņa-Egnere tobrīd atradās atvaļinājumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns Neatkarīgajai uzsvēra, ka pēc likuma grozījumu pieņemšanas nekādi protesti no deputātiem par šīs normas atcelšanu vai mainīšanu nav bijuši.
Ķers aplokšņu algu maksātājus
Jaunās normas mērķis ir cīnīties ar tiem, kas daļu algas saņem aploksnē, bet pēc tam savām ērtībām naudu ieskaita bankas kontā, vai arī ar tiem, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību.
Finanšu ministrija uzskata, ka jaunajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, ņemot vērā, ka, saņemot informāciju par fizisko personu finanšu līdzekļiem un to plūsmu, VID būs iespēja precīzāk identificēt tās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, kā rezultātā nodokļi budžetā netiek samaksāti pilnā apmērā.
To, cik daudz šādu aplokšņu algu maksātāju izdosies noķert, Finanšu ministrija neprognozē. Taču vienlaikus jārēķinās, ka pieaugs arī VID izmaksas. FM ir aprēķinājusi, ka informācijas sistēmu izstrāde izmaksās 191 762 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli). Savukārt attiecībā uz izmaksām, kas VID radīsies saistībā ar saņemtās informācijas apstrādi un tās uzglabāšanu, FM atzīst, ka nav iespējams veikt precīzu novērtējumu.
Arī godīgie zem lupas
Neatkarīgās aprēķini liecina, ka zem VID lupas nokļūs daļa godīgi nodokļus maksājošo pilsoņu. Pirmkārt, tie būs visi tie, kuru ienākumi mēnesī ir lielāki nekā 1250 eiro. Pieaugot atalgojuma līmenim, šādu personu skaits palielināsies. VID redzeslokā nokļūs arī daļa ārzemēs strādājošo, jo daudzās valstīs pat minimālā alga ir lielāka nekā 15 000 eiro gadā. Tāpat skaidrošanos ar VID var piedzīvot tie, kuri, piemēram, ir uzņēmušies savai ģimenei organizēt ceļojumu, caur savu kontu vai ar savu maksājumu karti pērkot visiem lidmašīnas biļetes un norēķinoties par viesnīcu vai automašīnu, vai arī tie, kas kūrē ģimenē visus saimniecības jautājumus un attiecīgi arī finanses. Nepatīkamus pārsteigumus var piedzīvot tie, kas, cēlu motīvi vadīti, būs bez procentiem aizdevuši radiem vai draugiem naudu un šo darījumu veikuši ar bankas starpniecību.
Savukārt daļa nodokļus nemaksājošo, visticamāk, pratīs apiet arī šo normu, piemēram, atverot kontus vairākās bankās, arī ārzemēs. Vairāk izmantojot skaidru naudu u.tml.
Drošības jautājums
Polittehnologs Jurģis Liepnieks, kas arī piedalījās Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, uzsvēra, ka tas ir politisko vērtību jautājums. «Tas īstais mērķis ir sekojošs - ja tam varēs piekļūt VID, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» sacīja J. Liepnieks. Viņaprāt, šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām,» apgalvoja polittehnologs. J. Liepnieks uzsvēra, ka plānotajos likuma grozījumos trūkst kontroles mehānismu. «Tas ir vienkārši normatīvais akts, lai valstij atvērtu nekontrolētu, pilnīgi brīvu pieeju. Tur nevajadzēs ne tiesneša sankciju, ne ko citu. Varēs vienkārši atvērt tavu kontu un apskatīties, kas tur notiek.» Turklāt konta īpašniekam nebūšot ne jausmas, vai viņa kontu kāds ir analizējis. «Tu neuzzināsi par to, vai tavus kontus kāds ir skatījies. Tur nebūs tādu regulu, kā ir Eiropas valstīs, ka tad, kad ir beigušās kaut kādas operatīvas darbības, atsūta vēstuli, ka tevi klausījās. Nekā tāda nebūs. VID izmeklētājs vai inspektors paskatīsies uz tevi, uzrakstīs kaut kādu papīru, ka vajag paskatīties tavu kontu, un paskatīsies,» jauno sistēmu kritizēja J. Liepnieks.
Darījumu dati drošībā
Bankām būs jāziņo par klientiem, kuru noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopēja atlikuma summa iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās, pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopēja debeta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopēja kredīta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā būs pārsniegusi 15 000 eiro, norādot klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu. Dati par darījumu veidiem šīs prasības ietvaros netiks nodoti, Neatkarīgajai uzsver SEB Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Kontusa.
SEB bankai šīs jaunās prasības papildu resursus neprasīs. Arī bankai Citadele jaunā regulējuma izpilde īpašus papildu resursus neprasīs. To, cik daudz klientu šī jaunā prasība varētu skart, bankas šobrīd nevarēja pateikt.
***
Uzņēmumi, kuru pienākums būs ziņot VID
• Kredītiestādes (bankas)
• Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu
***
Personas, par kurām tiks ziņots VID
• Ja viņu pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī dienas sākumā būs 15 000 eiro vai vairāk
***
Dati, kas tiks nodoti VID
• Klienta vārds, uzvārds
• Personas kods
• Pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa iepriekšējā kalendārā gada pēdējās dienas beigās
• Pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā
• Pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo kredīta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā
***
Ziņošanas laiks
• Informācija jāiesniedz VID līdz 1. februārim (šogad līdz 1. septembrim par personām, kuru konta atlikums ir lielāks nekā 15 000 eiro)