Valsts ekonomisko, sociālo un politisko virzību nevar noteikt tikai politiskās partijas un partiju apvienības, to reprezentē visa pilsoniskā sabiedrība, šodien atklājot simpoziju "Pilsoniskās sabiedrības iespējas un izaicinājumi Latvijā", teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Kā ziņots biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" rīko simpoziju "Pilsoniskās sabiedrības iespējas un izaicinājumi Latvijā", kas veltīts līdzdalības demokrātijas prakses analīzei, diskusijām par valsts un sadarbības partneru lomu un atbildību pilsoniskās līdzdalības procesā, par vērtībām dialogā ar sabiedrību, sākot darbu pie jauna pilsoniskās līdzdalības modeļa.
"Jo vairāk un plašāk valsts sabiedrisko un sociāli ekonomisko procesu apspriešanā tiks iesaistīta sabiedrība, jo skaidrāk mēs varēsim noteikt to ceļu, pa kuru Latvija vēlas attīstīties nākamos gadus un ilgākā laika posmā," uzsvēra Dombrovskis.
Ministru prezidents norādīja, ka turpmākam valdības un nevalstiskā sektora veiksmīgam dialogam nepieciešama organizēta dažādo pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvība un līdzdarbība.
"Šī mērķa vārdā aicinu visu nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru strukturēties pašiem, strukturēt savus viedokļus, izvirzīt viedokļu līderus, kuri būtu pilnvaroti un deleģēti valdībai paust un argumentēt pozīcijas no plaši sazarotā NVO tīkla. Tas ne tikai veicinātu mūsu dialogu, bet arī ļautu pievērst daudz lielāku uzmanību tām vērtībām un problēmjautājumiem, kurus izvirza katra pilsonisko grupu lielās saimes organizācija. Tas ir NVO sektora attīstības jaunais izaicinājums, pie kura biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" jau ir sākusi darbu. Tas ir mūsdienīga dialoga jautājums," teica Dombrovskis.
Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, uzrunājot nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus simpozija dalībniekus, vērtēja pilsoniskās līdzdalības procesu pēdējos piecos gados, kopš parakstīts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands. Veismane uzsvēra, ka piecos gados, pateicoties ļoti daudzu NVO ieguldītajam darbam un aktivitātēm un valsts pārvaldes puses augošajai izpratnei par pilsoniskās līdzdalības nepieciešamību un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikai, ir pilnveidoti tiesību akti, tiesiskā vide un uzkrāta sadarbības pieredze, zināšanas, izpratne, augusi diskusijas kvalitāte.
Veismane stāstīja, ka deviņas ministrijas ir noslēgušas sadarbības memorandus ar nevalstiskajām organizācijām, noorganizētas 43 sabiedriskās apspriedes, 245 tiesību aktu izstrādē iesaistīti NVO sektora eksperti, saņemti nevalstisko organizāciju atzinumi par 476 tiesību aktiem, nevalstiskās organizācijas iesaistījušās arī valsts budžeta izstrādāšanas procesā.
Valsts kancelejas direktore pauda gatavību diskusijai par jauno, topošo sabiedrības līdzdalības modeli un uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes apstākļos īpaši pozitīvi jāvērtē idejas par esošo partnerības mehānismu konsolidēšanu, orientāciju uz iedzīvotāju vajadzībām un galaproduktu.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe šodien simpozijā aicināja domāt par vērtībām, par to, vai sadarbība ir tikai vārdos vai arī darbos. Pīpiķe uzskata, ka pašlaik ir svarīgi runāt par to, kurš kura vārdā runā, ko pārstāv, kā veidojas viedoklis, kā arī izvērtēt rezultātus.
Savukārt politoloģijas profesore Rasma Kārkliņa norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Latvijā parādās ārkārtīgi atšķirīgi, sākot ar blondīņu parādi pagājušajā nedēļā, un beidzās ar partnerības konceptu, kas ir formalizēts sadarbības veids starp pilsonisko sabiedrību un valdību. "Latvijā pēdējos trīs līdz četros gados ļoti aktivizējusies pilsoniskā sabiedrība. Parādījušies jauni pilsoniskās savienības veidi, jo formālās līdzdalības veids - vēlēšanas, sevi daļēji ir diskreditējuši. Politiskās partijas un Saeimu atbalsta mazāk nekā 10% iedzīvotāju, tādēļ cilvēki meklē citus veidus kā iesaistīties sabiedrības veidošanā," sacīja Kārkliņa.
Kā piemēru viltus demokrātijai Kārkliņa minēja tautas kustību "Par labu Latviju", kas sevi reklamē ar atsevišķiem labiem cilvēkiem. "Par labiem individuāliem labiem darbiem var priecāties, tas parāda latviešu labestību, taču tie ir politiski maznozīmīgi. Labais cilvēks un viņa individuālais darbs vēl nav pilsoniskā sabiedrība," sacīja Kārkliņa. Pilsoniskā sabiedrība ir sadarbība un kopdarbība vairāku cilvēku starpā, lai veicinātu kopīga mērķa sasniegšanu, nevis individuāls labs darbs. Pilsoniskā sabiedrība ir ilgtermiņa rīcība, kas veido sistemātisku pienesumu, kas maina situāciju.
Kā ziņots, simpozijā aicināti piedalīties 120 dažādu nozaru pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām (NVO), darba devēju un darba ņēmēju apvienībām, ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pētnieki un zinātnes pārstāvji.
Simpozijā notiek ekspertu paneļdiskusija "Efektīva līdzdalība un partneru atbildība", kurā piedalīsies Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme Grende, projekta "Pēdas" vadītāja Vita Jaunzeme, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, viesis no Norvēģijas un Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe.
Dienas otrajā pusē notiek darbs divās domātāju un divās darītāju grupās, kuras tēmās ievadīs "eLPA" politikas koordinatore Inta Šimanska ar prezentāciju "Eiropas Padomes Kods sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā" un LTRK valdes priekšsēdētāja Jaunzeme Grende ar prezentāciju "Līdzdalības izaicinājumi Latvijā".