Lemjot par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, Saeimas deputātiem šodien būs jāizšķiras, kurā svaru kausā likt savas balsis – ekonomikas stimulēšanas vai dzīvnieku aizsardzības kausā.
Šodien Saeimas darba kārtībā iekļauts asas debates izsaukušais Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projekts, kas ļautu Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, tajā skaitā islama tradīcijām. Šobrīd likums Latvijā to aizliedz. Likumā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, pirms tam to apdullinot. Savukārt likuma grozījumu projekts paredz, ka nokaut drīkstēs arī bez apdullināšanas. Tas ir nepieciešams, lai varētu eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes. Tas dotu iespējas Latvijā ražot, piemēram, liellopu un jēra gaļu, kas sagatavota pēc islāmiskām tradīcijām, pildīt to pelmeņos un eksportēt uz Zviedriju.
DzīvniekuSOS pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka dzīvnieku nogalināšana atbilstoši islama tradīcijām nozīmē ātru rīkles pārgriešanu ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pēc tam ļaujot tam noasiņot. Savukārt Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem skaidroja, ka, ievērojot islāmiskās tradīcijas, dzīvnieks tiktu nokauts, atrodoties speciālā iekārtā, kurā fiksēta tā galva. Reizē ar miega artērijas pārgriešanu uzreiz sinhroni notiktu dzīvnieka apdullināšana. Turklāt dzīvnieku drīkstētu kaut tikai pilngadīgs musulmanis, kurš pirms dzīvnieka nogalināšanas noskaitījis lūgšanu un kuram svētību būs devis imāms (garīdznieks).
Dzīvnieku aizstāvji dzīvnieku nogalināšanu pēc islāmiskām tradīcijām uzskata par nehumānu un neētisku. Viņus satrauc ne tikai veids, kādā dzīvnieki varētu tikt nogalināti, bet arī tas, kā šo grozījumu projekts tapa, – lielā steigā, neizdiskutējot tos ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Dzīvnieku drauga fonds, biedrība DzīvniekuSOS, biedrība Ulubele, Latvijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība un Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa šodien pie Saeimas ēkas organizē piketu.
***
VIEDOKĻI
Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:
– Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd, vai arī ļauj viņiem nomirt dabiskā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka, pieņemot šos grozījumus, tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām. Ja Latvijā neakceptēs šos grozījumus, Latvija atkal tiks nostādīta situācijā, kad gaļas eksporta iespējas samazināsies, jo Lietuvā un Igaunijā šāda kaušana jau sen ir akceptēta, nu ir pienākusi Latvijas kārta izlemt šo jautājumu.
Māra Viduža, Latvijas veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja:
– Nenoliedzami ir valstis, kurās lauksaimniecības dzīvnieku kaušana notiek atbilstoši islāmiskām tradīcijām. Vairākas Eiropas Savienības valstis, īpaši tās, kurās ir liels musulmaņu skaits, to ir akceptējušas savos likumos. Taču šo valstu skaits nav liels, un to vidū nav arī Zviedrijas, uz kuru Latvijas ražotāji gatavojas eksportēt gaļas produkciju, kas būtu sagatavota atbilstoši islāmiskām tradīcijām. Akceptējot Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, Latvija, ja tā var teikt, pārdodas par lētu naudu. Vai tiešām šādi nokautu dzīvnieku gaļas eksports izglābs Latviju?
Solvita Vība, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja:
– Protestējot pret Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, mēs noteikti neesam pret Latvijas lauksaimniekiem. Mēs saprotam, kāda šobrīd ir situācija laukos, un vienmēr esam iestājušies par vietējās produkcijas ražotāju un zaļu Latviju. Šajā gadījumā mūs sāpina ne tikai tas, ka varētu tikt atļauta nehumāna lauksaimniecības dzīvnieku nokaušana, bet arī tas, ka šie likuma grozījumi tapa lielā steigā un slepenībā. Latvijai ir nepieciešami tik daudzu likumu grozījumi, kuri kavējas, bet šis likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā, neizdiskutējot šos jautājumus ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām.