Fiskālās disciplīnas padome: Valdība varētu paredzēt mazāku budžeta deficītu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) uzskata, ka valdība pašlaik varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un attiecīgi mazāku aizņemšanos, skaidrojot padomes vērtējumu Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, intervijā uzsvēra FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

"Mūsu galvenās raizes ir saistītas ar to, kāda veidojas budžeta kopējā bilance, par cik mēs tērējam vairāk nekā ieņemam, par cik aug valsts parāds un cik lielā mērā mēs šodienas problēmas pārliekam uz nākamajām paaudzēm. Mēs necenšamies norādīt, ka kaut ko no valdības izdevumiem varētu izraut un tas nav nepieciešams," norādīja Platais.

Viņš pauda, ka pašlaik Latvijas ekonomika attīstās labi un tādēļ ir vairāk jādomā par to, ka var mazināt valsts parādu. "Valdības svarīgākais uzdevums arī labajos laikos ir stingri izlemt, ko tad mēs "pērkam". Ja mēs ejam uz veikalu un mums ir noteikts budžets, tad taču mēs zinām, ka nevarēsim nopirkt visu, ko ieraudzīsim. Mēs izvēlamies tās lietas, kuras mums visvairāk ir vajadzīgas un vislabāk noderēs," sacīja FDP vadītājs.

Viņš atgādināja, ka pirms krīzes valsts parāda apmērs bija mazs un tā apkalpošanai tika tērēts salīdzinoši neliels līdzekļu apmērs. "Tagad valsts parāds ir līdzvērtīgs 40% no iekšzemes kopprodukta. Ja procentu likmes izlīdzināsies ar pirmskrīzes laiku, mums par uzkrāto valsts parādu būs jāmaksā daudz vairāk. Turklāt šī parāda pamatsumma kādreiz būs jāatdod vai jāturpina aizņemties, lai to pārfinansētu. Vēl pirms trīs gadiem tika prognozēts, ka valsts parāda apmērs pret IKP šodien varētu būt jau 34%. Diemžēl mēs joprojām esam pie 40%," sacīja Platais.

Viņš uzsvēra, ka tas nozīmē, lai pārfinansētu savu valsts parādu, nākotnē maksāsim vairāk no budžeta resursiem. Tādēļ visu interesēs ir parāda apjomu samazināt.

Jau vētīts, ka valdība 10.aprīlī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, kas 2019.gadā un 2020.gadā paredz negatīvu fiskālo telpu. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

FDP savukārt norādīja, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, tomēr aktīvāk jādomā par budžeta deficīta mazināšanu.