OIK samazinājums - kuri būs ieguvēji?
 
©Emīls Desjatņikovs, F64 Photo Agency

No obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājuma elektroenerģijas rēķinā ieguvēji būs iedzīvotāji un mazie uzņēmumi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa teiktā, šodien valdībā lemtais, ka no šā gada 1.jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, ļaus patērētāju rēķinos par 13% samazināt fiksēto OIK daļu.

"Novirzot AS "Latvenergo" peļņu OIK samazināšanai, ieguvēji būs pilnīgi visi - gan iedzīvotāji, gan lielie ražotāji. Lai gan lielākie ieguvēji būs iedzīvotāji un mazie uzņēmumi, piemēram, autoservisi un tirdzniecības uzņēmumi," pauda Kučinskis.

Tāpat viņš atzina, ka Ekonomikas ministrija un tās vadītā darba grupai vēl ir jārod risinājums OIK sistēmas atcelšanai. Turklāt zināmu iespaidu uz darba grupas darbu atstāšot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera iesniegtais pieteikums Satversmes tiesai par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei.

Jau ziņots, ka no šā gada 1.jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, šodien lēma valdība.

EM apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedza rīkojuma projektu par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja EM priekšlikumu, ka "Latvenergo" virspeļņas dividendes par 2017.pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018.gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts".

Savukārt 51,7 miljoni eiro būtu attiecināmi uz izmaksātā avansa, kuram ir noteikta nākotnes nosacījumu izpilde, pārvēršanu par beznosacījuma kompensāciju "Latvenergo", proporcionāli samazinot avansu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 23.septembrim.

EM skaidroja, ka valsts, saņemot 51,7 miljonu eiro "Latvenergo" virspeļņas dividendes 2018.gadā, atteiktos no "Latvenergo" noteikto saistību izpildes līdz valsts atbalsta perioda beigām identiski 51,7 miljonu eiro apmērā, vienlaikus "Latvenergo" saglabāsies pienākums turpināt noteikumos minēto pienākumu izpildi. Tādējādi tiks samazināti valsts budžeta ilgtermiņa izdevumi - par 5,3 miljoniem eiro laika posmā no 2019.gada līdz 2027.gadam un par 3,88 miljoniem eiro 2028.gadā.

"Latvenergo" virspeļņas dividendes 15,8 miljonu eiro apmērā tiks pārnestas uz 2018.pārskata gadu un ieskaitāmas valsts budžetā 2019.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai. Tādējādi par attiecīgo summu ir palielināms valsts budžeta finansējums 2020.gadā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības vajadzībām.

"Latvenergo" 2019.pārskata gada dividendes un uzņēmuma ienākuma nodoklis 9,8 miljonu eiro, kas ieskaitāmi valsts budžetā 2020.gadā, tiks novirzīti elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanai 2021.gadā.

EM piebilda, ka rīkojuma projekts paredz fiskāli neitrālu risinājumu. Vienlaikus, pastāv iespēja, ka pēc plānoto grozījumu veikšanas Eiropas Statistikas birojs varētu neatzīt jau faktiski veiktā avansa maksājuma plānoto samazināšanu. Tādā gadījumā elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības noturēšanai 22,68 eiro par megavatstundu līmenī būs jārod papildus līdzekļi valsts budžetā 5,3 miljoni eiro 2019.gadā un 2020.gadā.

Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS "Latvenergo". Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.