Ja netiek pārskatīti sociālā budžeta izdevumi, proti, samazināti, tad nākamgad, lai nodrošinātu pensiju un pabalstu izmaksu, sociālajam budžetam ir vai nu jāaizņemas, vai arī sociālā iemaksu likme jāpaaugstina līdz 46,8 procentiem pašreizējo 33,09 procentu vietā.
Būtiskāko sociālā budžeta izdevumu samazinājumu Labklājības ministrija (LM) piedāvā veikt, pensiju piemaksu un vecāku pabalstu izmaksu pārceļot uz pamata budžetu. Visu LM izstrādāto rekomendāciju, lai panāktu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, ieviešanas guvums sociālajā budžetā būtu 215,6 miljoni latu. Tiesa, kā atzīst LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, ja sociālajam budžetam neraksturīgās izmaksas – pensiju piemaksas un vecāku pabalstus – nepārceļ uz pamata budžetu, ieguvums būs tikai 11 miljoni latu.
Neko nedarīt nevar
Priekšnosacījumi būtiskām izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā ir vairāki: vispirms tas, ka sociālajā budžetā draud izveidoties tāds deficīts, ko nevar nosegt vairs nekādi ietaupījumi, un tad būtu jāpieņem smagāki lēmumi. Otrkārt, pārmaiņu nepieciešamību diktē demogrāfiskā situācija un prognozes nākotnei – darbspējīgie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēs nosegt visas pensiju un pabalstu saņēmēju vajadzības. LM speciāliste J. Muižniece min vēl vienu iemeslu: "labajos laikos" palielinātās pensijas, piemaksas, vecāku pabalsti, četras papildu darba nespējas dienas, ko tagad sedz valsts.
Nemainot sociālās apdrošināšanas sistēmā neko, sociālā budžeta izdevumi no nākamā gada un turpmāk strauji pārsniegs ieņēmumus un tam būs vajadzīgs simtiem miljonu latu piešprice. "Nākamais risinājums diezin vai kādam strādājošajam un darba devējam varētu patikt, un tas ir sociālās iemaksu likmes paaugstināšana," norāda J. Muižniece. Bet LM aprēķinājusi: lai nosegtu visus izdevumus, nākamgad sociālajam nodoklim vajadzēs būt 46,8% pašreizējo 33,09% vietā.
Pensiju reformu nevajagot
Trešais LM variants ir 11 ierosmju sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturizēšanai. Par vairākiem priekšlikumiem, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem, jau plašāk ir diskutēts, taču oficiāla ziņojuma veidā šiem priekšlikumiem valdība jāsasniedz pēc mēneša. Tagad par šiem ierosinājumiem ministrija aicina izteikties ikvienu LM mājaslapā. Pašlaik saņemti 45 viedokļi.
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norāda, ka izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā nepieciešamas ne tikai starptautisko aizdevēju dēļ: "To mēs saprotam paši, un arī starptautiskie aizdevēji šīs sistēmas pamatus nekad nav apšaubījuši. Cita lieta ir viņu aizrādījumi, ka mums ir neadekvātas izmaksas sociālajā budžetā. Pasaules banka pati piedalījās pensiju sistēmas veidošanas procesā pirms vairāk nekā desmit gadiem." Un tieši tajā laikā tika izstrādāta pensiju reforma, kas noteica, piemēram, ceturtā pensiju līmeņa ieviešanu – tas ir aptuveni tas pats, kas pašlaik pensiju piemaksas – kompensācijas mehānisms pensionāriem, kuri lielāko mūža daļu nostrādājuši līdz 1996. gadam, kad vēl neuzskaitīja personīgi veiktās sociālās iemaksas.
Tāpat arī ideja par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu dzima jau pirms vairāk nekā desmit gadiem – pensiju reformas ietvaros. "To, ko mēs tagad darām, mēs negribam saukt par pensiju reformu, jo tāda jau ir veikta 90. gadu vidū, bet ir nepieciešamas izmaiņas, lai pensiju sistēmu atgrieztu uz stabilitātes ceļa. Vaina nav pašā sistēmā, bet rīcībā, kas tika pieļauta, pieņemot atsevišķus nepareizus lēmumus, kas tagad dārgi izmaksā," ir pārliecināts I. Alliks.
Panākt izdevumu samazinājumu
Kā tad LM piedāvā samazināt izdevumus sociālajā budžetā bez jau izskandinātā priekšlikuma – pensiju piemaksu un vecāku pabalstu finansēšanu pārlikt uz pamatbudžeta pleciem? Mazāk diskutēts jautājums ir izdienas pensiju vecuma paaugstināšana. Pašlaik atsevišķu profesiju pārstāvji var doties pensijā agrāk, un tie nav tikai baletdejotāji. LM priekšlikums ir pārskatīt izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumus, īpaši valsts pārvaldē, tur, kur cilvēks arī 50–55 gadu vecumā vēl var strādāt.
Vēl LM ierosina sociālās apdrošināšanas stāžu, ko nepieciešams nostrādāt, lai vispār iegūtu tiesības uz pensiju, no desmit gadiem pacelt uz 15 gadiem, kā arī atteikties no pensijām pēc atvieglotiem noteikumiem.
"Sociālais budžets ir kā spogulis – līdzko ekonomika atkopsies, arī sociālajā budžetā būs labāki rezultāti," saka J. Muižniece. Šāgada budžeta deficīts kopā ar nepieciešamo finansējumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei ir 360 miljoni latu, tomēr, kā rāda maija dati, izdevumi ieņēmumus pārsniedz tikai par četriem miljoniem latu, kas ir mazāk, nekā bija prognozēts, un tas esot cerīgi.