Nodokļu paaugstināšana nav attaisnojusies

© nra.lv

Kaut gan šogad tika paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un reizē samazināts neapliekamais minimums, ar nodokli aplikti ienākumi no kapitāla, dividendēm un procentu maksājumiem, ieviests dienesta automašīnu nodoklis, paaugstināts akcīzes nodoklis, šā gada pirmajā ceturksnī nodokļos iekasēts par piektdaļu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos.

Pirmajos trīs gada mēnešos nodokļos iekasēti 850 miljoni latu, kas ir par 19,3 procentiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Finanšu ministrija (FM) gan norāda, nodokļu ieņēmumi salīdzinot ar plānoto, ir pārpildīti par 4,9 procentiem. Galvenokārt nodokļu ieņēmumu plāna izpildi veicinājuši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi. Tie pārsnieguši plānoto pat par 20,4 procentiem. Tai pašā laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, PVN ieņēmumi sarukuši par 9,5 procentiem. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2010. gada pirmajā ceturksnī bija par 11,4% mazāki nekā pērn tādā paša laikā un par 4,5% atpalika arī no plānotā. FM skaidro, ka arvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2010. gada pirmajā ceturksnī tika atmaksāti 6 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada atbilstošo periodu ir par 34,6% vairāk.

Lai gan šogad 1. janvārī tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm un 1. februārī – akcīzes nodoklis vīnam, kopējie šī nodokļa ieņēmumi sarukuši par aptuveni 19,8 procentiem, jo īpaši tas attiecas uz akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. 2010. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi bija 18,2 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, ir par 46,9% mazāk.

FM cer, ka arī turpmāk uzņēmumu ienākumu nodoklis un PVN ienesīs valsts kasē vairāk, nekā bija plānots, un līdz ar to kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad varētu pārsniegt plānoto – 3,3 miljardus latu.

Par nākamā gada kopbudžeta iespējamiem ieņēmumiem FM pagaidām informāciju nesniedz, jo šobrīd Latvijā uzturas starptautiskie aizdevēji, proti, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvji, ar kuriem tiek diskutētas un saskaņotas 2011.–2013. gadam sagatavotās kopbudžeta ieņēmumu prognozes. Savukārt vakar Ministru kabineta sēdē apstiprinātā Informācija par valsts budžeta 2011. gadam sagatavošanas procesu liecina, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus nākamgad ir plānots palielināt par 222,2 miljoniem latu, tajā skaitā par 91,8 miljoniem latu valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 130,5 miljoniem latu ES un citu ārvalstu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Aizsardzības ministrijas izdevumi varētu tikt palielināti par 17,8 miljoniem latu valsts budžeta investīcijām un ilgtermiņa līgumu izpildei Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; Kultūras ministrijai – par 13,5 miljoniem latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai; Finanšu ministrijai – par 5,5 miljoniem latu iemaksu veikšanai Eiropas Kopienas budžetā; Vides ministrijai – par 30,8 miljoniem latu klimata pārmaiņu finanšu instrumentam; Veselības ministrijai – par 6,1 miljonu latu sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai.

***

Nodokļu ieņēmumi, miljonos latu

2009. gada 2010. gada 2010. g. I cet./

I ceturksnis I ceturksnis 2009. g. I cet., %

Nodokļu ieņēmumi kopā 1015,8 820,1 –19,3

Sociālās apdrošināšanas iemaksas* 354,0 271,0 –23,5

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 200,4 177,5 –11,4

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 80,2 38,5 –52,1

Pievienotās vērtības nodoklis 216,6 196,1 –9,5

Akcīzes nodoklis 126,5 106,7 –15,6

* Ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais