Nedeklarēto algu īpatsvars būvniecībā joprojām liels - 24,4%

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Nedeklarētās darba algas īpatsvars būvniecībā Latvijā ir 24,4%, piektdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Viņa atzina, ka tas ir liels apmērs un, neskatoties uz VID veiktajiem pasākumiem, būtiski nemainās - 2015.gadā tie bija 24,1%, bet 2016.gadā - 24,4%. Ēku būvniecībā nedeklarētās darba algas īpatsvars ir vēl augstāks - 26%, bet specializētajos būvdarbos - 30,7%. Inženierbūvniecībā nedeklarēto algu īpatsvars 2016.gadā bija 15,8%.

Nodokļu zaudējumi no nedeklarētajām darba algām būvniecības nozarē 2016.gadā bija 58,4 miljoni eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu zaudējumi bija 38,7 miljonu eiro apmērā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa zaudējumi - 19,71 miljona eiro apmērā.

Pelēkā norādīja, ka šī problēma ir jārisina kopā ar būvniecības sektoru, tostarp ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē to varētu palīdzēt izdarīt, jo apmēram trešā daļa būvniecībā nodarbināto patlaban oficiāli saņem mazāk par valstī noteikto minimālo algu, piemēram, oficiāli mazāk par minimālo algu pērn būvniecībā saņēma 39,5% nodarbināto

Pelēkā arī uzsvēra, ka būvniecība ir ļoti nozīmīga tautsaimniecībai, jo tajā ir nodarbināti 23 089 nodokļu maksātāji jeb 6,6% no nodokļu maksātāja kopējā skaita un 58 885 darbinieki jeb 6,4% no kopējā strādājošo skaita.

Būvniecības nozares samaksātie nodokļi pērn bija 189,39 miljoni eiro jeb 2,2% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Pelēkā skaidroja, ka galvenokārt tie ir darbaspēka nodokļi, bet kopā ar būvniecības nozarē reversā kārtībā maksāto pievienotās vērtības nodokli tie ir gandrīz 700 miljoni eiro gadā.

Pelēkā arī norādīja, ka pēdējos gados, pateicoties būvniecības sektora izaugsmei un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, piemēram, elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanai ir manāmi uzlabojumi. Pērn par 10,8% ir auguši būvniecības nozares samaksāto darbaspēka nodokļu apmērs, bet kopējā darījumu vērtība palielinājusies par 26,6%.

Vidējā stundas tarifa likme pērn ir augusi par 4,7%, vidējais darba vietu skaits palielinājies par 5,5%, bet vidējie darba ienākumi darba vietā pērn palielinājušies par 5,6%.