Nākamajiem trim gadiem līdzekļu jaunām budžeta prioritātēm faktiski nav
2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa būs negatīva, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
Fiskālā telpa tiek aprēķināta, lai varētu piešķirt papildus finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus.
Atbilstoši FM aprēķiniem, sākotnējais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2018.gadā bija pozitīvs - 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā negatīvas 42 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā pozitīvs - 107,3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka 2019.gadā fiskālā telpa sākotnēji tika noteikta negatīva, valdībai pērn bija jāpieņem lēmumi, kas ne tikai likvidētu negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, bet arī nodrošinātu neatliekamo vajadzību finansēšanu. Līdz ar to vairākās secīgās valdības sēdēs tika pieņemti lēmumi par budžeta ieņēmumus un izdevumus koriģējošiem pasākumiem.
Ja patlaban tiktu izstrādāts nākamais gadskārtējais valsts budžeta likums un tā ietvara likums, valdībai 2019.gadā un 2020.gadā būtu jāpieņem lēmumi, samazinot vispārējās valdības budžeta izdevumus un/vai palielinot ieņēmumus, attiecīgi par 0,15% no IKP un 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2021.gadā valdības rīcībā būtu pieejami nelieli resursi 0,01% no IKP apmērā budžeta prioritāšu finansēšanai.
pixabay.com
Fiskālās attīstības scenārijā tiek pieņemts, ka 2019.gadā un 2020.gadā nepieciešamā budžeta konsolidācija tiek veikta uz centrālās valdības izdevumu samazināšanas rēķina, savukārt 2021.gadā pieejamā fiskālā telpa tiek izmantota centrālās valdības papildus izdevumiem.
Stabilitātes programmā arī minēts, ka Latvijas IKP 2018.gadā un 2019.gadā palielināsies attiecīgi par 4% un 3,4%, vidējā termiņā inflācija mazināsies līdz 2,4% 2019.gadā un līdz 2,1% 2020.-2021.gadā.
Pēc FM prognozēm, 2018.gadā bezdarba līmenis samazināsies līdz 8%, bet laikā līdz 2021.gadam pakāpeniski noslīdēs līdz 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Sagaidāms, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija palielinājusies par 7,9%, šogad palielināsies tikpat strauji - par 8%, gadā kopumā sasniedzot 1000 eiro. 2019.gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6%, bet pēc tam pakāpeniski pazemināsies līdz 5% 2021.gadā.
Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,9% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts budžeta sagatavošanas laikā, t.i. 2017.gada rudenī. Tomēr strukturālais deficīts tiek prognozēts par 0,2 procentu punktiem lielāks par noteikto mērķi. Vidējā termiņā, vispārējās valdības budžeta scenārijā, pie nemainīgas politikas 2019.gadā tiek prognozēts deficīts 1%no IKP, 2020.gadā deficīts 0,4% apmērā no IKP un 2021.gadā deficīts 0,3% apmērā no IKP.
Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP saglabāsies stabils - 2018.gadā tas sasniegs 36,8% no IKP, savukārt 2019., 2020.un 2021.gadā tas samazināsies attiecīgi līdz 36,1%, 36,4%.
Sagaidāms, ka vispārējās valdības izdevumi 2018.un 2019.gadā būs virs 37,1% no IKP, bet 2020.un 2021.gadā, līdzīgi kā ieņēmumi, samazināsies, ņemot vērā nelielu pieļaujamo vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa.
Vispārējās valdības parāda prognoze 2019.-2020.gadā, salīdzinot ar 2017.-2020.gada Stabilitātes programmas prognozēm, ir samazināta attiecīgi par 2% un 2,4% no IKP. Izmaiņas galvenokārt noteica aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes un precizēta aizņemšanās stratēģija vidējam termiņam.