Latvijā sievietes esot izglītotākas nekā vīrieši, bet viņas izvēlas sliktāk apmaksātas profesijas

© F64

Latvijā sievietes ir izglītotākas nekā vīrieši, tomēr viņas koncentrējas izglītības jomās, kurām sabiedrībā tiek piešķirts zemāks sociālekonomiskais vērtējums un kas nereti ir arī zemāk apmaksātas, noskaidrots Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā "Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu".

Ziņojumā teikts, ka šī tendence īpaši vērojama augstāko izglītību ieguvušo vidū, jo sieviešu īpatsvars šajā grupā 2016.gadā bija 65,6%. Sievietes un vīrieši koncentrējas noteiktās izglītības jomās, kas ir par pamatu arī izteiktai segregācijai vēlāk darba tirgū, veidojot "sieviešu" un "vīriešu" profesijas, kā arī nozares, kam sabiedrībā tiek piešķirts zemāks sociālekonomiskais vērtējums, kas nereti ir arī zemāk apmaksātas.

ANO secinājis, ka kopumā sieviešu un vīriešu nodarbinātības rādītāji, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidējiem rādītājiem, vērtējami pozitīvi, jo sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES rādītāju vidēji par 6%, un vīriešu nodarbinātības līmenis ir tikai nedaudz zemāks nekā ES valstu vidējais rādītājs.

Vienlaikus, par spīti tam, ka Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars - 47% - vadošajos amatos visā Eiropā, darba samaksas atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir 17%, kas ir augstāk nekā vidēji Eiropā, kur šī atšķirība ir 16,2%.

Tāpat, pēc ziņojumā paustā, kaut arī Latvijā tiek īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, lai veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas sievietēm un vīriešiem, joprojām nav pietiekami pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi, īpaši nestandarta darba laiku strādājošajiem.

ANO norāda, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta Latvijas Satversmē un ir horizontāls cilvēktiesību princips. Valdība regulāri tiekot informēta par ANO Pekinas Rīcības platformas dzimumu līdztiesības īstenošanu, un Latvija attīstības sadarbības ietvaros līdz 2020.gadam paredz 8% novirzīt atbalstam dzimumu līdztiesības stiprināšanai attīstības sadarbības partnervalstīs. Dažādu nozaru politikās tiekot īstenoti pasākumi, kas ir mērķēti uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu, vienlaikus izstrādes procesā ir Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam, kurā iekļauti pasākumi, lai veicinātu integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu.

2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" ("Dienaskārtība 2030"). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.

Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par "Dienaskārtības 2030" ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs, un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā.

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais