Valstij reizi gadā būtu jāpārbauda konvencionālos lauksaimniekus, kas aizsardzībā pret kaitēkļiem lieto pesticīdus, un par šīm pārbaudēm jāmaksā pašiem pesticīdu lietotājiem, pēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) kopsapulces teica asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārlis.
Viņš norādīja, ka LBLA kopsapulces pirmajā daļā notika konference "Kopējā lauksaimniecības politika un tās ilgtspējīgā attīstība. Pesticīdu (NE) lietošana Latvijas lauksaimniecībā", kurā izvērtās spraiga diskusija par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā. "ZM norāda, ka trūkst līdzekļu pesticīdu lietotāju kontrolēm. Ja bioloģiskos lauksaimniekus Latvijā katru gadu kontroles institūcijas pārbauda līdz pat reizei sertifikācijas procesā, par ko maksā paši bioloģiskie lauksaimnieki, mūsu priekšlikums būtu ikgadēji pārbaudīt visus lauksaimniekus Latvijā, kas lieto pesticīdus savās saimniecībās, par ko viņi paši samaksātu un tad arī finansējums rastos," teica Norkārklis.
Norkārklis teica, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) ir problēmas attiecībā uz samērīgu un pareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Tā kā nākotnē arvien vairāk runās par pesticīdu ietekmi uz lauksaimniecību, vidi un sabiedrības veselību kopumā, arī Latvijā par to arvien vairāk ir jādomā un jāizstrādā rīcības plāns, kā samazināt Latvijā lietoto pesticīdu daudzumu. "Latvijā aktīvi jāpiedalās diskusijā un jāveido pozīcija ne tikai dažu lauksaimnieku interesēs, bet visas sabiedrības interesēs. Patlaban augu aizsardzības līdzekļu lietošanas sistēma ir tikai un vienīgi ražotāju interesēs, bet nav ņemta vērā sabiedrības drošība vai sabiedrības intereses un vides aizsardzība," uzsvēra asociācijas vadītājs.
Viņš prognozēja, ka, pieaugot bioloģiskās lauksaimniecības aktivitātēm un platībām, konflikts starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, kuri ražošanā izmanto pesticīdus, pastiprināsies. "Biškopības nozare Latvijā ir būtiski apdraudēta neonikotinoīdu lietošanas dēļ. Patlaban skats attiecībā uz biškopības nozari nākotnē ir ļoti pesimistisks, jo bišu bojāejai jāmeklē ļoti steidzami risinājumi," viņš uzsvēra, piebilstot, ka problēmas biškopības nozarē ir pirmais rādītājs, ka pesticīdu lietošana ietekmē arī vidi, cilvēkus un sabiedrību.
Viņš piebilda, ka Latvijā iepriekš minētās problēmas tiek risinātas samērā kūtri, jo nenorit aktīva rīcības plāna izstrāde. "Kāpēc bioloģiskajiem lauksaimniekiem par kontroli un uzraudzību pašiem obligāti vienu reizi gadā ir jāmaksā? Tikpat labi to varētu darīt tie, kas lieto pesticīdus savās saimniecībās," retoriski vaicāja Norkārklis, piebilstot, ka būtu jāpārbauda gan to, cik daudz pesticīdus Latvijā lieto konvencionālie lauksaimnieki, gan to, cik pareizi konvencionālie lauksaimnieki tos lieto un vai lietotie augu aizsardzības līdzekļi ir legāli.
LBLA ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.