Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālā iesaistītais uzņēmums SIA "Rīgas enerģija", kam Ekonomikas ministrija (EM) lēma atcelt obligātā iepirkuma atļauju, tiesā no ministrijas varētu prasīt piedzīt ap 50 miljoniem eiro, aģentūrai LETA teica "Rīgas enerģijas" līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals.
Viņš skaidroja, ka tāda būtu aptuvenā prasījuma summa, skaitot kopā EM aplēstos 34,2 miljonus eiro, kas it kā būtu jāsaņem "Rīgas enerģijai" desmit gados par dalību obligātajā iepirkumā, un rūpnīcā ieguldītos vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Tiesa, patlaban uzņēmums vēl nav vērsies tiesā, jo tiek vēl vērtēti iespējamie uzņēmuma un rūpnīcas turpmākās darbības virzieni, atzina Dzirkals. Taču likumā paredzēto 30 dienu laikā, kopš saņemtā lēmuma par atļaujas atcelšanu, "Rīgas enerģija" iesniegs pieteikumu tiesā. Uzņēmuma vadība neizslēdz arī iespēju vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā.
Dzirkals piebilda, ka patlaban vēl rūpnīca strādā, ražo gan siltumenerģiju, kas tiek pārdota "Rīgas siltumam", gan elektrību, kas tiek pārdota elektroenerģijas tirgotājam.
Raksturojot "Rīgas enerģijas" koģenerācijas stacijas darbību, Dzirkals skaidroja, ka rūpnīca ražo divus produktus - siltumu un elektroenerģiju. Siltuma tirgū Rīgā, kurā uzņēmums piedalās, ir iknedēļas izsoles, kurās tas piedalās jau pāris mēnešus.
Taču sarežģītāka situācija rodas attiecībā uz elektroenerģiju, kas ir tāpēc, ka uzņēmuma biznesa plāns bija balstīts uz obligātā iepirkuma atļauju.
"Attiecībā uz elektrību ir tā, ka biznesa mērķis šajā jomā bija balstīts uz atļauju par dalību obligātajā iepirkumā, uz ko paļāvāmies un arī izstrādājām biznesa plānu, ko iesniedzām bankā, lai saņemtu aizdevumu rūpnīcas izveidei. Līdz ar to arī kredītmaksājumu grafiks ir izveidots, balstoties tajā aprēķinā, kas bija pie nosacījuma, ka mums ir atļauja dalībai obligātajā iepirkumā. Patlaban, ja šīs atļaujas mums nav, mēs nevaram izpildīt noteikto plānu, kas paredzēja, ka desmit gadu laikā rūpnīca ir atpelnījusi tās izveidē veiktos ieguldījumus. Tas nozīmē, ka mums ir jāiet uz banku un jāmēģina pārskaņot maksājumi, pagarinot atmaksas termiņus," teica Dzirkals.
Tiesa, tas būtu apsverams variants, ja rūpnīca turpina darbību arī bez obligātā iepirkuma atļaujas, atzīmēja Dzirkals, piebilstot, ka ir iespēja arī apturēt rūpnīcas darbu, kas nozīmē, ka "Rīgas enerģija" neražo ne siltumu, ne elektrību. Tāpēc, ka stacija ir uzprojektēta tā, ka vienlaikus ir jāražo abi produkti.
"Apturot stacijas darbību, mēs prasīsim piedzīt zaudējumus par nepārdoto siltumu un elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka kopējā summa, ko mēs prasītu piedzīt, būtu ap 50 miljoniem eiro. Šajā summā iekļautos tā summa, ko mums iepriekš bija aprēķinājusi ministrija un rūpnīcas izveidē ieguldītie līdzekļi," norādīja Dzirkals.
Kā ziņots, EM 5.martā nolēma atcelt atļauju "Rīgas enerģijai" atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Taču "Rīgas enerģija" paziņoja, ka šo lēmumu pārsūdzēs.Pēc EM aplēsēm, līdz ar šo lēmumu tikšot novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro. Dzirkals aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, "pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs".
LETA jau vēstīja, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma "Nekā Personīga" sižeta, kurā veidošanas laikā "Rīgas enerģijas" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS "Sadales tīkls" un "Rīgas enerģija" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad "Rīgas enerģijā" notikuši "Sadales tīklu" testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.