Ministrija neuzskata, ka budžeta veidošana ārpus valdības ir nosodāma

© Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Finanšu ministrija (FM) nesaskata nekā nosodāma faktā, ka par valsts budžeta prioritātēm tiek spriests ārpus valdības, teikts ministrijas atbildes vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai un Valsts kontrolei.

Šā gada janvārī Valsts kontrole revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti Latvijā atzinīgi novērtēja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) publiski pausto viedokli, ka valdībai jādarbojas kā komandai, un viņš kā valdības vadītājs sagaida uz rezultātu vērstu komandas darbu. Tomēr Valsts kontroles ieskatā šo viedokli iedzīvināt traucē fakts, ka būtiski lēmumi tiek pieņemti ārpus normatīvi iedibinātās sistēmas, t.i., ārpus valdības.

Valsts kontrole revīzijā arī atzinīgi izteicās, ka 2018.gada budžeta izstrādes gaitā tika mainītā kārtība, kad "deputātu kvotas" netiek piešķirtas iepriekšējo gadu ierastajā praksē, jo diskusijas par prioritātēm un lēmumu pieņemšana notika savlaicīgāk. Tajā pašā laikā revidenti secināja, ka ir jāuzlabo caurskatāmība, jo prioritāro pasākumu pieteikumi Ministru kabinetam un diskusija par tiem finanšu ministres Danas Reizniece-Ozolas (ZZS) izveidotā darba grupā, nav publiski pieejama, salīdzinot ar to, ka deputātu priekšlikumi, kas iesniegti Saeimā uz otro lasījumu, un debates ir publiski pieejamas.

FM atbildes vēstulē norāda, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tāpēc situācijā, kad papildu pasākumu finansēšanai līdzekļi sākotnēji nav pieejami, valdības uzdevums un atbildība nodokļu maksātāju priekšā ir raudzīties ilgtermiņā un īstenot pasākumus, lai pārskatītu esošo situāciju un rastu finansējumu valstij būtisku pasākumu finansēšanai.

"Veidojot 2018.gada valsts budžeta projektu, finanšu ministrei tika uzdots organizēt valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupu un iesniegt priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Darba grupā norisinājās diskusijas par atbalstāmajām prioritātēm pēc būtības, tai skaitā savlaicīgi iekļaujot procesā arī Saeimas deputātu paustos priekšlikumus, ko uzskatām par labu praksi, pie kā būtu jāpieturas arī turpmāk," uzsver FM.

Ministrijā piebilda, ka, apzinoties politikas plānošanas dokumentos izvirzīto prioritāšu plašo tvērumu un ierobežotos pieejamos resursus šo prioritāšu finansēšanai, lēmumu pieņemšana par finansējuma piešķiršanu nozīmē izvēlēties "prioritārākos no prioritārajiem".

"Dotajā situācijā nav iespējama formāla kritēriju definēšana finansējuma piešķiršanai, jo lēmuma pieņemšana neizbēgami būs politisko spēku savstarpējo vienošanos un kompromisu rezultāts. Šīs darba grupas darbs tika dokumentēts," atzina FM.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais