Premjers drošs, ka aizbraukušie latvieši vēlas kārtīgu darbu, nevis lielus pabalstus
No Latvijas aizbraukušie iedzīvotāji mājās varētu atgriezties nevis tāpēc, lai varētu šeit saņemt dažādus pabalstus, bet gan tad, kad būs skaidrība, ka šeit būs darbs, piedaloties Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes un LPR Sadarbības komisijas sēdē, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, abu sanāksmju laikā tika pārrunāti LPR ietilpstošajām pašvaldībām aktuālie jautājumi, akcentu liekot uz aktualitātēm, kas saistītas ar reģiona ekonomisko attīstību, Latgales attīstības plānu 2018.- 2021.gadam. Tāpat tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus tiem uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību tieši Latgales reģionā.
Runājot par remigrācijas pasākumiem, Kučinskis pašvaldību vadītājiem norādīja, ka ir svarīgi, lai cilvēkiem, kuri būtu gatavi atgriezties no darba gaitām ārvalstīs, Latvijā būtu darbavietas.
Tikšanās laikā uzmanība pievērsta arī elektroenerģijas cenu izmaiņām. Premjers atzīmējis, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots novērst problēmas saistībā ar lielajām elektroenerģijas izmaksām pēc tam, kad stājās spēkā jaunā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošanas kārtība. Viņš uzsvēra, ka daļa "Latvenergo" koncerna pagājušā gada peļņas jānovirza OIK ietekmes mazināšanai.
"Esmu vienojies ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), ka tā "Latvenergo" peļņas daļa, kas ir virs plānotā, jānovirza OIK ietekmes mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem uzņēmumiem," sacīja Kučinskis.
"Savukārt īstenojot Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei, esam izveidojuši Latgales speciālo ekonomisko zonu. Šī iniciatīva jau ir sniegusi pirmos rezultātus - Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības pirmajā gadā atbalstīti septiņi uzņēmēji, kas plāno piesaistīt vairāk nekā vienu miljonu eiro lielas privātās investīcijas un radīt 35 jaunas darbavietas - tas apliecina, ka uzņēmēji atzinīgi novērtē valsts sniegtās iespējas attīstīt uzņēmējdarbību Latgales reģionā," teicis politiķis.
Lai celtu Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitāti, ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu vairāk kā 290 000 eiro apmērā īstenotas reģiona attīstībai būtiskas aktivitātes - izveidota Latgales pārstāvniecība Rīgā, izstrādāti materiāli investīciju piesaistei, izveidota jauna platforma esošajiem un potenciālajiem investoriem - "www.invest.latgale.lv", valdības darbu uzteicis premjers.
Kučinskis uzskata, ka esot paveikts nozīmīgs darbs, lai palielinātu Latgales reģiona uzņēmēju aktivitāti. Šim mērķim paredzēts Eiropas Savienības fondu finansējums vairāk nekā 52 miljonu eiro apmērā, kura rezultātā plānots radīt 861 darbavietu, kā arī piesaistīt privātās investīcijas vairāk kā 60 miljonu eiro apmērā. Tāpat šajā reģionā plānots samazināt degradētās teritorijas par 127,5 hektāriem.
Sanāksmēs piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK), kā arī VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.