Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodien atbalstīja Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai ierobežotu banku likvidatoru vai maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību.
Iecerēts, ka Saeima rīt, 1.martā, varētu šo likumprojektu izskatīt arī galīgajā lasījumā.
Komisijā atbalstītā likumprojekta redakcija ir nedaudz atšķirīga no sākotnēji Finanšu ministrijas ierosinātās. Izmaiņas Kredītiestāžu likumā paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi.
Paredzēts, ka likvidatora un viņa palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru noteiks kā daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankās, brīvi pieejami naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, kā arī līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti un ārvalsti.
Atbilstoši piedāvātajam regulējumam, likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2% par tiem likvidatora atgūtajiem, minētajā starpībā ietilpstošajiem līdzekļiem, kuru apmērs pārsniedz 30% no šīs starpības, 3% - ja līdzekļu apmērs nepārsniedz 60%, 4% - ja līdzekļu apmērs nepārsniedz 75%, 5% - ja līdzekļu apmērs pārsniedz 75%.
Šāds regulējums būtu piemērojams, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru. Līdzīgs regulējums attiektos arī uz maksātnespējas procesa administratoru.
Likuma izmaiņas tika rosinātas brīdī, kad arvien vairāk kļuva skaidrs, ka tiks likvidēta "ABLV Bank", kuras likvidatoram būtu iespējams gūt miljonos mērāmus ienākumus par viegli realizējamiem aktīviem.