Divas trešdaļas latviešu gatavi rīkoties, lai roboti viņiem neatņemtu darbu
Pētījumā atklājies, ka kopumā aptuveni trešā daļa (34%) aptaujāto atbalsta mēģinājumus panākt, lai mašīnas varētu domāt tāpat kā cilvēks un tām būtu saprātīgas būtnes apziņa. Tiesa, kritiska attieksme pret to pausta biežāk – šādus mēģinājumus neatbalsta aptuveni puse jeb 52% aptaujāto.
“Robotizācija un arvien plašāka vismodernāko tehnoloģiju ienākšana cilvēku un sabiedrības ikdienā ir svarīga, taču ne pietiekami diskutēta tēma. ”Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākā pētījuma rezultāti apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji pieņem tehnoloģisko progresu attīstību, apzinās, ka robotizācija uzlabos dzīves kvalitāti, un ir gatavi mācīties un pielāgoties mainīgajai pasaulei. Taču, no otras puses, jaunā robotizētā pasaule lielai daļai sabiedrības nemaz nepatīk, jo tajā var pietrūkt viņiem tik svarīgā cilvēciskā faktora, un viņus uztrauc un biedē mākslīgā intelekta rīcības neprognozējamība,” atzīmē Baltic International Bank Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Māris Puriņš.
Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret robotu izmantošanu ikdienas dzīvē, atzinīgu novērtējumu pauda puse pētījuma dalībnieku, bet kritiski bija noskaņoti 35% aptaujāto. Savukārt, jautāti, vai viņi izvēlētos cilvēku vai robotu kā pārdevēju pie kases, absolūtais vairākums respondentu (89%) atbildēja, ka dotu priekšroku cilvēkam. Robotu-pārdevēju izvēlētos tikai 6% iedzīvotāju.
Ja būtu jāpieņem lēmums par finanšu ieguldījumiem (piemēram, pensiju trešā līmeņa izveidi vai cita veida investīcijām), 78% aptaujāto atzina, ka viņi šādā situācijā vairāk uzticētos finanšu konsultantam-cilvēkam. Savukārt 10% atzina, ka priekšroku dotu datorprogrammas sniegtam servisam.
Iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, cik lielā mērā viņu darbs ir saistīts ar tehnoloģijām, un 27% atbildēja, ka viņu darbs ar tām ir saistīts lielā mērā, bet 37% atzīmēja, ka ar tehnoloģijām darbā jāsaskaras samērā maz. Aptuveni trešā daļa pētījuma dalībnieku norādīja, ka darbā nav nepieciešams strādāt ar tehnoloģijām.
Ja analizē tikai to aptaujāto atbildes, kuriem ir pastāvīga darbavieta, 69% atbildēja, ka viņu darbs kaut kādā mērā ir saistīts ar tehnoloģijām, bet 10% strādājošo - ka pat ļoti lielā mērā. 68% labprāt arī būtu gatavi savā darbavietā apgūt jaunas tehnoloģijas, lai varētu turpināt strādāt, kamēr 23% jaunās prasmes apgūtu, bet darītu to nelabprāt. 3% respondentu atzina, ka meklētu citu darbavietu, kur tādas zināšanas nebūtu vajadzīgas.
Vairums aptaujāto (52%) uzskata, ka roboti varēs aizstāt cilvēkus, kuri veic vienkāršu fizisku darbu. Daudz neatpaliek arī tie (49%), kuri ir pārliecināti, ka iedzīvotājus, kuri veic sarežģītu fizisku darbu, varētu aizstāt roboti.
Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka aizstājami būs arī apkalpojošajā sfērā strādājošie (22%), bet 7% pauda viedokli, ka roboti varēs aizstāt pat tādus cilvēkus, kuri veic intelektuālu, radošu darbu. Jāpiebilst, ka 18% pētījuma dalībnieku uzskatīja - roboti nevarēs aizstāt cilvēkus nevienā no minētajām jomām.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju pauda kritisku attieksmi pret mākslīgā intelekta attīstību Latvijā, 53% tomēr atzina, ka tehnoloģiju attīstība varētu uzlabot cilvēku ikdienas dzīves kvalitāti turpmāko 50 gadu laikā. Aptaujātie izteica prognozes, ka tehnoloģiju attīstība varētu uzlabot valsts ekonomisko stāvokli (34%), kā arī valsts, pašvaldības sniegtos pakalpojumus (22%), bet 16% norādīja, ka tā varētu uzlabot ekoloģisko situāciju valstī. Jāatzīmē, ka desmitā daļa aptaujāto bija pārliecināti, ka tehnoloģiju attīstība turpmāko 50 gadu laikā Latvijā nevarētu uzlabot neko no minētā.