Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai "ABLV Bank" aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu, aģentūru Latvijas Bankā.
"Rīkojoties Eirosistēmas esošā regulējuma ietvaros, kā arī ņemot vērā uzrauga Eiropas Centrālās bankas un nacionālā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, Latvijas Banka šonedēļ ir izsniegusi aizdevumu "ABLV Bank" kopumā 297,2 miljonu eiro apmērā pret ļoti drošu vērtspapīru ķīlu," norāda centrālā banka, piebilstot, ka šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas Banka aizdevumu "ABLV Bank" izsniegusi uz sešiem mēnešiem - līdz šā gada augustam. Savukārt aizdevuma likmes viņš nebija tiesīgs komentēt.
"Kopējo aizdevuma apjomu noteica "ABLV Bank" iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība," norādīja centrālajā bankā.
Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski - aptuveni divas reizes - pārsniedza aizdevuma apjomu.
Kopējo aizdevuma apjomu noteica "ABLV Bank" iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība.
Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" nedēļas sākumā lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka piešķīra "ABLV Bank" ārkārtas likviditātes aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.