Pretrunīgi vērtētais dienesta automašīnu nodoklis atkal nonācis Saeimas deputātu redzeslokā, kuriem būs jāizšķiras, vai nodoklis uz laiku atceļams, kā to rosina Tautas partija, vai arī jāpilnveido tā administrēšana. Šobrīd jau ir skaidrs, ka dienesta automašīnu nodoklis nespēs budžetu aizlāpīt par 38 miljoniem latu, kā bija cerēts.
Iekasē krietni mazāk
Aptuveni 40% automašīnu, kas pērn piederēja juridiskām personām, steigšus tika pārreģistrētas uz privātpersonu vārdiem. Taču arī lielākā daļa no tiem, kuri būtu varējuši izmantot dienesta automašīnu, atteicās no šīs privilēģijas, lai nebūtu jāmaksā nodoklis. Līdz ar to šā gada pirmajā ceturksnī nodoklī par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām iekasēts
1,1 miljons latu – tas ir teju desmit reižu mazāk, nekā bija plānots. Pagājušā gada beigās, gatavojot šā nodokļa ieviešanas projektu, Finanšu ministrija (FM) bija aprēķinājusi, ka tas valsts budžetam papildus dos 38 miljonus latu gadā. Šobrīd FM prognozes ir krietni pieticīgākas – dienesta auto nodoklis gadā varētu ienest valsts budžetā aptuveni četrus līdz sešus miljonus latu, Neatkarīgajai atzina Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Grib uz laiku atcelt
Tautas partija, kura pašreizējo dienesta automašīnu nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību uzskata par tuvredzīgu politiku, ir sagatavojusi grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz svītrot no šā likuma normu par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām, reizē uzdodot Ministru kabinetam līdz 1. augustam izstrādāt un iesniegt Saeimai grozījumus likumos, lai labumu no darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas apliktu ar "saprātīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli taisnīgu un vienkārši administrējamu nodokli".
Saeima šo likumprojektu nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai. Saeimas deputāts Māris Ārbergs (TP) uzskata, ka šis nodoklis ir jāpārskata, jo tā piemērošana nav attaisnojusi savu mērķi un ieņēmumi valsts budžetā ir niecīgi. "Uzņēmēji un lauksaimnieki ir gatavi maksāt vienkāršu un ērtu nodevu, piemēram, fiksētu maksu par darba automašīnu lietošanu personiskām vajadzībām 10 līdz 15 latu robežās. Līdzīgu nodevu varētu ieviest arī par valsts un pašvaldību automašīnu lietošanu, protams, nosakot saprātīgus lietošanas noteikumus. Pretējā gadījumā iznāks tā, ka ierēdnis samaksās 15 latus un pēc tam ar šo mašīnu dosies ceļojumā vai vadās sievasmāti uz tirgu," Neatkarīgajai stāstīja M. Ārbergs. Šobrīd par iespēju lietot dienesta automašīnu nodoklī jāsamaksā no 22 līdz 85 latiem.
Savukārt Saeimas deputāts Guntis Bērziņš (JL) ir pārliecināts, ka dienesta automašīnu nodoklis ir taisnīgs nodoklis. Viņapat, šā nodokļa administrēšanā varētu ieviest uzlabojumus, bet nevis atcelt to kaut uz laiku.
Automašīnas netvarsta
Valsts ieņēmumu dienests (VID) netvarsta pie iepirkšanās centriem, izklaides vietām vai dzīvojamām mājām stāvošas juridiskām personām piederošas automašīnas, kuras, iespējams, tiek izmantotas personiskām vajadzībām, nesamaksājot par to nodokli. "Valsts ieņēmumu dienestam nav tādu resursu," Neatkarīgajai atzina VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga. Taču tas nenozīmē, ka šā nodokļa maksāšana vai nemaksāšana būtu atstāta uz katra dienesta automašīnas izmantotāja godaprāta. Veicot pārbaudes vai auditu, VID pārbauda arī šā nodokļa nomaksu. Šobrīd VID ir aizdomas par 50 uzņēmumiem, kuros dienesta automašīnas varētu tikt izmantotas personiskām vajadzībām, nesamaksājot par to nodokli. Tas nozīmē, ka tajos, visticamāk, drīzumā viesosies VID pārstāvji.