Valsts iestādes nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, vai publiskās a/s Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulce notiks 1. jūnijā vai 11. novembrī.
Paziņojumi par divām VN akcionāru sapulcēm vienā un tajā pašā vietā Rīgā, Hotel de Rome Kaļķu ielā 28, bet ar pusgada nobīdi laikā, parādījās tūlīt pēc tam, kad nenotika 28. aprīlī paredzētā sapulce. Par tās atcelšanas iemeslu tika norādīta vienas VN valdes locekles slimība, kas neļāva viņai piedalīties VN akcionāru saraksta sagatavošanā. Bez visu valdes locekļu apstiprināta uzņēmuma akcionāru saraksta akcionāru sapulce nedrīkst notikt. Advokāts Viktors Tihonovs jau pirms tam publiski pauda, ka valdes locekles slimība tiks izmantota kā iegansts, bet sapulces atcelšanas iemesls ir lielas VN akciju paketes īpašnieka Vitol bažas, ka kāds savācis vēl lielāku akciju paketi un sapulcē panāks sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
Pēc tam, kad sapulce tiešām tika atcelta, daļa VN akcionāru, kuru akcijas pārstāv Šveices jurists Rudolfs Meroni vai viņa tālāk pilnvarotas personas, paziņoja par atkārtotu VN akcionāru sapulci 1. jūnijā. R. Meroni pretenzijas balstās uz to VN akciju daļu akcijām, kas pieder a/s Latvijas Naftas tranzīts (LNT), bet iespējams, ka kopā ar šo kapitāla daļu balsotu vēl citi akcionāri. R. Meroni preses pārstāvis Aivars Gobiņš izklāstīja šo akcionāru viedokli, ka VN valde nevarēja būt rīcībnespējīga, lai apstiprinātu akcionāru sarakstu, tomēr vienlaikus gana rīcībspējīga, lai atceltu akcionāru sapulci. Tādējādi VN valde rupji ierobežojusi savu akcionāru tiesības utt. mazākuma akcionāru tiesības.
Tūlīt sekoja arī VN valdes paziņojums par sapulci 11. novembrī, tās novēloto sasaukšanu pamatojot ar to, ka kavējas pārskata saņemšana no a/s Latvijas kuģniecība, kas ietilpst VN koncernā. Pirms šā pārskata saņemšanas VN koncerns nespētu sagatavot un nodot akcionāriem apstiprināšanai pats savu 2009. gada pārskatu.
VN akcionāru skaits sniedzas desmitos tūkstošu cilvēku, jo VN akcijas savulaik tika pārdotas par privatizācijas sertifikātiem. Akciju sadalījums gan ir ļoti nevienlīdzīgs, jo lielākā daļa akciju pieder tikai dažām juridiskajām personām. No otras puses, aptuveni vienādi lielu akciju pakešu īpašnieku konflikta dēļ pieaug kaut vienas vai dažu akciju vērtība, jo šīs dažas akcijas varētu nosvērt akcionāru balsojumu par labu vienam vai otram akcionāru grupējumam.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka valsts iestādes izvairās norādīt, kurā no sapulcēm varētu tikt pieņemti lēmumi, kuri rada sekas uzņēmumu pārvaldē. Rīgas Fondu birža šādu lemšanu adresē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, bet tā norāda, ka akcionāru strīdi risināmi tiesā. Līdzīgi atrunājas arī Uzņēmumu reģistra darbinieki. Izskanēja gan norādījumi, ka lemttiesīgas sapulces noturēšanai būtu vajadzīgs uzņēmuma valdes akcepts, kas it kā dod priekšroku 11. novembra sapulcei. Cik bija saprotams no A. Gobiņa teiktā, 1. jūnija sapulce tiks noformēta kā turpinājums 28. aprīļa sapulcei, ko bija sasaukusi VN valde. Visas iestādes uzsver, ka strīdu gadījumā lēmumu par vienas vai otras sapulces lēmumu atzīšanu pieņems tiesa.
Pieredze gan rāda, ka tiesu sistēma kopš 2007. gada pavasara nav pabeigusi izskatīt strīdus par LNT padomes un valdes nomaiņu. Daudz svaigāku piemēru rāda cits Ventspils ostas uzņēmums Ventbunkers ar vienu vadītāju sastāvu UR datubāzē un pavisam citiem cilvēkiem paša uzņēmuma birojā. Tādējādi konfliktos iesaistītajām pusēm ir jāmeklē citi veidi, kā nodrošināt savas intereses. Kā vakar publiski atzina Vitol pārstāvis VN padomē Marks Vērs, "mēs izmantosim formālos un neformālos ceļus", lai gūtu atdevi no saviem ieguldījumiem Latvijā.