Maija vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 16,5%, šodien konferencē "Progresīva pieeja nodarbinātības veicināšanā" paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Operatīvie dati liecina, ka 17.maijā bez darba bija 186 824 iedzīvotāji.
Šā gada aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 16,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas bija par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā šā gada martā.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Paševica, maija dati apkopoti tikai par reģistrētajiem bezdarbniekiem. "Kā zināms, reģistrēties par bezdarbnieku nav obligāti, tomēr, protams, šie skaitļi atspoguļo tendences valstī."
Šā gada aprīlī uz 189 881 bezdarbnieku bijušas 2111 brīvas darba vietas, kas nozīmē, ka uz katru brīvo darba vietu bijuši 90 bezdarbnieki. Salīdzinājumam, 2007.gada oktobrī bijuši 22 000 brīvu darba vietu, kas ir desmit reizes vairāk nekā patlaban.
"Darba vietas nenokritīs no gaisa. Ir jāveicina ekonomiskā izaugsme un atlabšana, un tad arī varēsim runāt par ilgtspējīgām pozitīvām tendencēm," uzsvēra Paševica.
Operatīvie dati liecina, ka vismazākais reģistrētais bezdarba līmenis šā gada maijā ir Rīgas pilsētā, kur bez darba ir 12,4% cilvēku, otrajā vietā atstājot Ventspili ar 12,9% bezdarbnieku. Seko Jelgava ar 13% bezdarba līmeni.
Tradicionāli sadalījumā pa reģioniem vissliktākā situācija ar bezdarba līmeni ir Latgalē, kur bezdarba līmenis sasniedzis 22,9%, otri sliktākie rādītāji novēroti Vidzemes reģionā, kur 18,4% iedzīvotāju ir bez darba. Pārējos reģionos šie rādītāji ir - 18,3% Zemgalē, 17,5% Kurzemē, 13,5% Rīgas reģionā.
No darba meklētāju vidus 51% ir sievietes un 49% - vīrieši. Tomēr, kā skaidro Paševica, tas nav saistīts ar diskrimināciju darba tirgū, jo ir bijuši periodi, kuros bezdarbnieku rindas vairāk veidoja vīrieši. Tas noticis, kad būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi strauju lejupslīdi. "Patlaban, kad no darba tiek atbrīvota ierēdniecība, kurā tradicionāli strādā vairāk sievietes, likumsakarīgs ir arī šis sadalījums," norādīja NVA vadītāja.
Kaut arī šā gada pēdējos divos mēnešos ir vērojams reģistrētā bezdarba līmeņa samazinājums, nav pamata pārmērīgam optimismam. "Taču pirmo reizi divu gadu laikā varam runāt par situācijas stabilizēšanos un tālāku nepasliktināšanos," atzīst Paševica.