Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pieņemts, iekļaujoties likuma normās un grafikos. Šāda pārdošana nevar ritēt mūžīgi, intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ("Liepājas partija"), skaidrojot, ka pārdošanas procesā ir aizvadīts vesels gads, bet rezultāta nav.
"Es joprojām uzskatu, ka vislabākais variants būtu uzņēmuma kā viena veseluma pārdošana, taču investoru piesardzība rāda, ka metalurģijas nozare visā pasaulē piedzīvo lejupslīdi. Daudzi uzņēmumi, kas metalurģijas nozarē darbojušies veiksmīgi, šobrīd stāv dīkstāvē," skaidrojot investoru vilcināšanos, teica Sesks.
Viņš norādīja, ka nav zudušas teorētiskas iespējas, ka uzņēmums varētu atsākt darbību iepriekšējā režīmā. "Vēl līdz izsoles sākumam investoriem ir iespēja iesniegt privatizācijas aģentūrā (PA) savus priekšlikumus. Iespējams arī uzņēmumu izsolē iegādāties pa daļām, jo skaita ziņā akcionāru nemaz nav tik daudz," skaidroja Liepājas domes priekšsēdētājs, norādot, ka lielākie "KVV Liepājas metalurgs" akcionāri ir PA, kura uztur valsts prasības un banka "Citadele".
"Ir divas milzīgas teritorijas, kas faktiski var funkcionēt, kā divas atsevišķas rūpnīcas, savstarpēji sadarbojoties. Viens no potenciāli labākajiem variantiem būtu industriālā parka izveide," minēja Sesks, norādot, ka Liepājā jau pieredzēti pozitīvi piemēri līdzīgos gadījumos. "Bijušajā gaļas kombinātā kapsēdes ielā ir diezgan veiksmīgi izdevies piesaistīt uzņēmumus. Tagad tur darbojas moderni, šodienīgi uzņēmumi, kas radījuši teju 1000 darba vietas dažādās nozarēs," teica Sesks.
Vaicāts par "KVV Liepājas metalurgs" dīkstāves ietekmi uz pilsētas ekonomiku, Liepājas mērs atklāja, ka "KVV Liepājas metalurgs" savulaik bijis viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, taču tā dēvētās "metalurga sāgas" laikā, Liepājā radušies daudz jaunu uzņēmumu, gandrīz pilnīgi aizpildot plaisu, ko atstāja "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespēja.
"Iespējams, ja uzņēmums atsāktu darbu, rastos pat zināmas problēmas ar darba spēku, jo vairums speciālistu, nevarēdami sagaidīt "KVV Liepājas metalurga" darbības atsākšanos, atraduši citus darbus Liepājā, citās Latvijas pilsētās un ārzemēs," piebilda Sesks.
Kā ziņots, "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas administrators Guntars Koris pirmdien pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām. Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no "KVV Liepājas metalurga" iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka "KVV Liepājas metalurgs" potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS "KVV Liepājas metalurgs" administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.