Finanšu ministrijas prognoze: Kāda būs inflācija 2018. gadā?

Šogad gaidāmā inflācija varētu būt 2,8% līmenī, informēja Finanšu ministrija (FM).

Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences ar pārtikas cenām pasaulē, pārtikas cenu ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju 2018.gadā mazināsies. Tajā pašā laikā, akcīzes nodokļa likmju kāpums naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai palielinās vidējo cenu līmeni.

Pagājušā gada decembrī patēriņa cenas pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenu pieaugām - attiecīgi par 2% un 2,6%. Inflācijas līmenis 2017.gada nogalē pakāpeniski samazinājās un tas decembrī bija jau par 0,9 procentpunktiem zemākas nekā augustā, kad fiksēts augstākais inflācijas līmenis pērnā gada otrajā pusē. Tādējādi, vidējā inflācija 2017.gada bija 2,9%, kas kopumā atbilst FM prognozētajam līmenim.

Pērnā gada patēriņa cenu līmenim bija ļoti raksturīga iezīme, ka cenu svārstības pamatā ietekmēja pārtikas cenu kāpums, izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma kopumā, norāda FM.

Pārtikas cenas vidēji palielinājās par 6%, tai skaitā, piena produkti, svaigie dārzeņi un sviests par attiecīgi 11,9%, 11,3% un 48,7%. Zīmīgi, ka šāds pārtikas cenu kāpums ir straujākais kopš 2011.gada, akcentē FM.

Vienlaikus ministrija atzīmē, ka arī ES kopumā pārtikas cenas bija viens no noteicošajiem faktoriem inflācijas palielinājumam. Tā, Lietuvā un Igaunijā 2017.gadā pārtikas cenas palielinājās attiecīgi par 3,6% un 5,7%. Savukārt, balstoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādās pārtikas cenu indekss pasaulē 2017.gadā palielinājās par 8,4%, visstraujāk palielinoties tieši piena produktu cenām. Piena produktu piedāvājums starptautiskajos tirgos pērnajā gadā nedaudz samazinājās, līdz piedāvājuma un pieprasījuma puses kļuva līdzsvarotākas, kas rezultātā ietekmēja cenas paaugstinošā virzienā.

F64

Patēriņa cenu kāpumu pērnajā gadā ietekmēja arī būtisks degvielas cenu pieaugums par 8,3%, skaidro FM. Izteikti būtisks degvielas cenu kāpums bija fiksēts tieši gada sākumā, kad gada pirmajā ceturksnī degviela bija par 17,3% dārgāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kamēr turpmākajos mēnešos degvielas cenu pieaugums mazinājās un decembrī gada kāpums bija jau 4,8%. Degvielas cenu svārstības ir neatkarīgas no sezonālajām svārstībām, bet cieši seko līdzi naftas cenu svārstībām un eiro/ASV dolāra valūtas kursa dinamikai. Līdz ar naftas vidējo cenu pieaugumu līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu 2017.gadā no 43,5 ASV dolāriem 2016.gadā palielinājās arī degvielas cenas. FM atzīmē, ka degvielas cenas 2017.gadā pirmo reizi palielinājās kopš 2013.gada, bet vēl par aptuveni 20% atpaliek no vēsturiski augstākās degvielas cenas, kura bija fiksēta 2012.gadā.

FM arī norāda, ka 2017.gada laikā izteiktu augšupvērstu tendenci cenu pārmaiņās radīja būtisks apdrošināšanas pakalpojumu cenu pieaugums par 28,6%, ko galvenokārt noteica transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas cenu pieaugums. Turklāt, stabils cenu pieaugums visā pērnā gada garumā bija fiksēts telekomunikāciju, veselības aprūpes un ēdināšanas pakalpojumiem.

Pērnajā gadā ir notikušas arī nodokļu izmaiņas, kas radījušas nelielu papildus inflācijas efektu. Pēc FM aprēķiniem, apmēram 0,3 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2017.gadā bija dēļ akcīzes nodokļu izmaiņām alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.

Pērn gada inflācija bija viszemākā decembrī, ko pamatā noteica pārtikas cenu pieaugums par 4,3%. Papildus tam palielinājās arī degvielas un gāzes cenas, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumi, attiecīgi par 4,8%, 6,7% un 64,1%.