Reizniece-Ozola: Būtiskas izmaiņas nodokļos turpmāk nav sagaidāmas

© F64

Esam gatavi labot nodokļu reformas defektus, bet būtiskas izmaiņas nodokļos turpmāk nav sagaidāmas, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre atzina, ka šodien spēkā stājušos nodokļu reformu viņa sagaida ar satraukumu. "Viena lieta ir pieņemt lēmumus par izmaiņām nodokļos, bet pavisam kas cits ir to ieviest praktiski," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir gatavs nodokļu reformai, jo iestāde bija iesaistīta nodokļu reformas tapšanā, lai pārbaudītu, kuri priekšlikumi ir praktiski ieviešami un kuri nav. Izmaiņas nodokļos tikušas skaidrotas gan pagājušajā gadā, gan arī informatīvais darbs tiks turpināts šogad. Tāpat nodokļu reformas sākotnējā posmā tiks noteikts pārejas periods, kad VID ievēros principu "konsultē vispirms".

"Tas nepieciešams, lai dotu iespēju uzņēmumiem laboties, lai tie izpildītu jaunos nosacījumus. Ja būs kādas kļūdas, tad VID norādīs uzņēmumam un ļaus sakārtot lietas," stāstīja finanšu ministre.

Tāpat pēc noteikta laika tiks vērtēts, kā noritēja nodokļu izmaiņu ieviešana. "Skaidrs, ka tik lielas reformas var radīt kļūmes vai aizķeršanos, jo visu prognozēt nav iespējams, neskatoties uz to, cik daudz ekspertu tika iesaistīti nodokļu reformas tapšanā. Ja būs kādi defekti, tie tiks laboti, bet jauni priekšlikumi netiks piedāvāti. Uzņēmēji jau sen kā šķērsli uzņēmējdarbībai min mainīgo nodokļu politiku, kas rada nestabilitāti. Tā kā stabilitāte ir svarīgāka par nodokļu apmēru, tad valdība arī ir devusi solījumu un nodrošinās nodokļu reformu trim gadiem. Ja gadījumā kādas izmaiņas būs, tad tām jānāk tikai par labu sabiedrībai un uzņēmējiem," piebilda Reizniece-Ozola.

Šodien stājas spēkā Saeimas pieņemtie nodokļu reformas likumi, paredzot virkni būtisku izmaiņu.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no šodienas ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības.

No šodienas minimālā alga ir palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat no šodienas pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī šogad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums šogad augs līdz 250 eiro mēnesī (iepriekš tie bija 235 eiro), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

F64

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.