Latvijā alkst darbaroku - brīvas vakances praktiski visās nozarēs

Brīvo darba vietu skaits palielinās praktiski visās nozarēs, norādīja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

NVA datu bāzē novembra beigās bija 13 204 reģistrētās vakances. Vislielākais brīvo vakanču skaits novērojams būvniecībā, kur brīvas ir 3120 vakances, apstrādes rūpniecībā ir 2209 brīvās vakances, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā - 1922, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta nozarē - 1220, bet transporta un uzglabāšanas jomā - 1218.

Pēc NVA paustā, novembra beigās desmit vispieprasītākās bija tādas profesijas kā kravas automobiļa vadītājs, betonētājs, pavārs, namdaris, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, būvnieks, apdares darbu strādnieks, palīgstrādnieks, ēku celtnieks un programmētājs.

Vienlaikus NVA norāda, ka par darba roku trūkumu var spriest pēc ilgstoši neaizpildītām vakancēm. NVA brīvās darba vietas ar visaugstāko vidējo reģistrēšanas ilgumu ir tādās profesijās kā datortīklu vecākais speciālists, alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālists, gaisa kuģu mehāniķis un remontatslēdznieks, datu ievadīšanas operators, zinātnieks, fiziķis, astronoms, zobārsts, metāla ražošanas procesu speciālists, metāla konstrukciju sagatavotājs un montētājs, programmētājs, klīnisko un patoloģijas laboratoriju speciālists, lietojumprogrammu veidotājs, ārsts, gaisa kuģu pilots un citās.

Novembra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 13 204 aktuālās brīvās darba vietas, savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 61 538. 2017.gada novembra beigās visvairāk NVA uzskaitē pēc iepriekšējās profesijas bija bijušo palīgstrādnieku, veikalu pārdevēju, apkopēju, pārdevēju konsultantu, sētnieku, pavāru, aprūpētāju, kokapstrādes iekārtu operatoru, kravas automobiļu vadītāju, būvstrādnieku un citu cilvēku.

F64

Statistikas dati arī liecina, ka visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni (45,4%) ir ieguvuši tikai pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību vai nav ieguvuši pat pamatizglītību, tāpēc šai bezdarbnieku grupai, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū, nepieciešams iegūt pieprasītās profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes.

Ar profesionālo izglītību NVA ir reģistrēti 36% bezdarbnieku, vismazāk bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību - 18,7%, taču daudzi bezdarbnieki profesionālo vai augstāko izglītību ieguvuši pirms ilga laika, un viņu zināšanas ir novecojušas.

Pēc NVA paustā, kaut arī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ievērojami samazinājies un sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2009.gada, Latvijas reģionos tas būtiski atšķiras. Reģistrētā bezdarba līmenis zem 5% ir reģistrēts tikai Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā. Novembra beigās galvaspilsēta reģistrētā bezdarba līmenis bija 4%, bet Rīgas plānošanas reģionā - 4,2%.

Citos reģionos situācija ir atšķirīga, proti, Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis šobrīd ir 6,2%, Kurzemē - 7,3%, Vidzemē - 7,2% un Latgalē - 15,7%.

Valstī kopumā novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,7%. Tas nozīmē, ka zem valsts vidējā rādītāja reģistrētais bezdarbs ir tikai Rīgas un Zemgales reģionā, pārējos reģionos tas pārsniedz vidējos rādītājus, bet Latgale joprojām ir ļoti augsts, skaidro aģentūrā.