Šodien valdība konceptuāli akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotās darba grupas izstrādāto informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai.
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzsvēra, ka nodokļu izmaiņām būs negatīva fiskālā ietekme, kas īpaši izpaudīsies īstermiņā.
Valdība vienojās, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek konceptuāli atbalstītas, tomēr deva nedēļu laika Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai, lai ar vienotu pozīciju atgrieztos pie jautājuma izskatīšanas.
"Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, kā arī nepieciešamību līdzsvarot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, nepieciešams sagatavot alternatīvus priekšlikumus nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, kas ietver pasākumus gan budžeta līdzsvarošanai, gan uzņēmējdarbības veicināšanai un ekonomikas sabalansētai attīstībai," teikts ziņojumā.
Ziņojuma veidotāji norāda, ka Latvijā pašlaik ir nesabalansēta nodokļu struktūra, ko izraisījusi gan pasaules ekonomikas ietekme uz vietējo tirgu, gan arī līdzšinējā iekšējā fiskālā politika, kas nav pietiekami koordinēta nepietiekamo uzkrājumu dēļ, tāpēc ir nepieciešamas būtiskas reformas nodokļu sistēmā, stiprinot Latvijas konkurētspēju, sekmējot sabalansētas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot valsts finanšu stabilitāti.
Tiek norādīts, ka kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties, kā arī tāpēc, ka nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti laikā, kad Latvija piedzīvo būtisku ekonomikas kritumu.
Darba grupas eksperti piedāvā risināt jautājumus, kā ar trūkstošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt gan taisnīgāku esošā nodokļu sloga sadali, gan ar nodokļu politikas palīdzību nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu.
Veicot nodokļu izmaiņas, pārdalot nodokļu slogu, uzsvars jāliek uz tādiem nodokļiem, kurus ir vieglāk iekasēt, ar plašu apliekamo bāzi un izvairoties no neskaitāmiem izņēmumiem, kas padara nodokļu sistēmu sadrumstalotu, norādīts ziņojumā.
Darba grupa uzskata, ka nedrīkst pieļaut darbaspēka nodokļu likmes paaugstināšanu, kas varētu veicināt Latvijas konkurētspējas kritumu. Augsti darbaspēka nodokļi savienojumā ar dividenžu neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) veicina aplokšņu algu maksāšanu un izkropļo statistiku par darba ņēmēju ienākumiem, teikts ziņojumā.
Ņemot vērā nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tiek piedāvāts paplašināt IIN un nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi, ieviešot kapitāla un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī nodokli par dzīvojamo platību. Ziņojumā gan uzsvērts, ka IIN pie pirmās iespējas būtu jāsamazina apmaiņā pret vieglāk administrējamu nodokļu likmju palielināšanu.
Darba grupa aprēķinājusi, ka, paplašinot nodokļu bāzi ienākumiem no kapitāla, nosakot IIN 10% līmenī, 2010.gadā budžeta ienākumi varētu palielināties par 14,7 miljoniem latu, bet, paaugstinot IIN likmi saimnieciskās darbības gūtajiem ienākumiem no 15% uz 23%, budžetā varētu papildus iegūt 3,3 miljonus latu.
Tiek ierosināts izveidot skaidrus kritērijus mikrouzņēmumu statusa noteikšanai, tie būtu - neto apgrozījums ne lielāks par 7000 latu gadā un uzņēmumā vidēji gadā nodarbināti ne vairāk kā pieci cilvēki.
Izstrādātie priekšlikumi arī paredz atjaunot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā, kā arī samazināt apliekamos ienākumus par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās. Secināts, ka šādas izmaiņas pēc pieciem gadiem varētu palielināt investīciju apjomu par 27,8%.
Darba grupa uzskata, lai uzņēmumi spētu sakārtot, plānot un palielināt savu naudas plūsmu, nepieciešams mainīt šobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksāšanas kārtību, piešķirot uzņēmumiem izvēles iespējas, vienojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), veikt avansa maksājumus reizi ceturksnī vai veikt maksājumus pēc darbības rezultāta.
Viens no izstrādātajiem priekšlikumiem paredz mainīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteikto kārtību, kas nosaka, ka VID ir tiesības neatmaksāt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk kā 21% apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, noslēdzoties taksācijas gadam.
Tiek norādīts, ka nepieciešami grozījumi tiesību aktos, precizējot VID kompetenci, kuros gadījumos atmaksā pārmaksāto PVN, vai arī pilnībā jāatsakās no šādas likuma normas piemērošanas.
Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāta arī virkne citu uzlabojumu nodokļu politikā, lai veicinātu to apmaksu, caurskatāmību un ekonomikas stimulēšanu.
"Ievērojot, ka iepriekšminētie pasākumi var nedot pietiekamu fiskālās ietekmes rezultātu, būs jāizdara stratēģiska izvēle starp Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ietvertajiem plānotajiem pasākumiem - PVN likmes paaugstināšana par diviem procentpunktiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšana par četriem procentpunktiem, kā arī progresīvā IIN ieviešanu," pausts darba grupas ziņojumā, uzsverot, ka, lemjot par PVN likmju palielinājumu, šādas plānotās izmaiņas nepieciešams saskaņot ar pārējām Baltijas valstīm, lai veidotu koordinētu nodokļu vidi.
Ziņojumā, ar kuru šodien iepazinās valdība, teikts, ka visām nodokļu politikas strukturālajām izmaiņām un iespējamām stratēģiskajām izvēlēm, ja nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotajiem un ir nepieciešams paaugstināt nodokļu slogu, ir jābūt skaidri definētām un komunicētām ar sabiedrību līdz 2009.gada 1.novembrim.
Darba grupas izstrādātie priekšlikumi būtu jāievieš no 2010.gada 1.janvāra, teikts informatīvajā ziņojumā.
Darba grupas sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, AS "Swedbank", SIA "KPMG Baltics", AS "SAF Tehnika", AS "Grindeks" un Latvijas Bankas.