Kādas izmaiņas sociālajā jomā mūs gaida 2018.gadā?

© REUTERS/ SCANPIX

Labklājības ministrija apkopojusi, kādas izmaiņas sociālajā jomā gaidāmas 2018.gadā.

No 2018. gada 1. janvāra:

* Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro.

* 2018. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim.

* Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

* Ja darbnespēja būs iestājusies nodarbinātības periodā, slimības pabalstu izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.

* Vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 30 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

* Tiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (turpmāk - VSAOI) par 1 procentpunktu - attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam. VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādejādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

* Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu:

- pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt;

- pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai);

- pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15%) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. VSAOI būs jāveic kā līdz šim - par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāra gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15.aprīlim.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais