Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 4,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

2017.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 19,598 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP pirmo reizi faktiskajās cenās pārsniedzis septiņus miljardus eiro un bija 7,096 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka 2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 5,8%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 6,2%.

Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 1,5%.

2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8%.Tostarp par 4% palielinājusies pārtikas produktu ražošana un koksnes, koka izstrādājumu ražošana, bet par 23% - gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugums bijis arī citās nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 18%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 14%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 11% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 10%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apmēri palielinājušies par 22%, kur 30% kāpums bija karjeru izstrādē (smilts, grants, šķembas) saistībā ar ceļu būves darbiem.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pieauga par 19%, no tā elektroenerģijas ražošanā

un padevē - par 21%, bet siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 12%.

Būvniecības produkcijas apmērs 2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 25%. Tostarp par 25% vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 40% - inženierbūves, bet par 18% mazāk - dzīvojamās mājas.

Mazumtirdzniecība šogad trešajā ceturksnī palielinājusies par 5 %, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecībā bijis kāpums par 6%, bet nepārtikas preču - par 4%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 1%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.

Transporta nozarē pieaugumu par 10% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 12%, kā arī kravu pārvadājumu palielināšanās par 9%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana - par 10%, informācijas pakalpojumi - par 15%, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3%.

Samazinājums par 12% bijis finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazināšanās par 4%, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās par 68%, vienlaicīgi pieaugot nozares kopējiem izdevumiem un arī cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 9%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšana - par 10%, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 3%.

Būtisks pieaugums bijis mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 10%, ko veicināja 10% palielinājums azartspēļu nozarē un 15% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 7% pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada trešo ceturksni pieaudzis par 6%.

Tāpat statistikas pārvaldē informēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 2%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 4%, bet pārtikas produktiem - par 1%. Par 16% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.

"Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ceturksnī, cenu ietekmi izslēdzot, bija lielākie kopš 2008.gada," piebilda statistikas pārvaldē.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 20%, tajā skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 25% un mašīnās un iekārtās - par 13%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 17%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri trešajā ceturksnī palielinājušies par 2%, tajā skaitā preču eksporta - par 2% bet pakalpojumu eksporta - par 4%. Eksportēti galvenokārt koki un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 14%, tajā skaitā par 16% - preču imports un par 4% - pakalpojumu imports. Importēti galvenokārt mehānismi un mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, par 8% palielinājies darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā - par 9%, kā arī pakalpojumu nozarēs - par 8%.