Cik daudzi strādājošie apmierināti ar savu pašreizējo darba vietu?

Darba devēji aizvien vairāk izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu, darbinieku pārliecības pieaugumu par savu konkurētspēju darba tirgū un sekojoši arī prasību pieaugumu, darbavietu mainību un atvērtību labākiem darba piedāvājumiem.

Šajā kontekstā ir interesanti aplūkot, kāda ir darbinieku kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu, kā arī identificēt galvenos iemeslus, kas strādājošos notur pašreizējā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu.

Darbinieki kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu

Kantar TNS pētījuma rezultāti liecina, ka vairums (75%) darba ņēmēju ir kopumā apmierināti ar savu pašreizējo darbu, kamēr ceturtā daļa (24%) darbinieku ar darbu nav īsti apmierināti.

Raksturīgi, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir uzņēmumu vai organizāciju vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 700 EUR mēnesī), kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu.

Salīdzinoši neapmierinātāki ar savu darbu ir strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 EUR), kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu vai pārāk zemu.

Salīdzinot darba ņēmēju kopējo apmierinātību ar periodu pirms gada, redzams, ka tā ir pieaugusi, kamēr neapmierinātība ir samazinājusies.

Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Darbiniekus pašreizējā darbā visvairāk notur pārliecība par darba vietas stabilitāti

Dati liecina, ka strādājošos pašreizējā darbā visvairāk notur tieši darba vietas stabilitāte jeb drošums (40%). Kantar TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva uzsver, ka tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības un darbības nozīmīgumu darbinieku prātos. Darbiniekiem ir svarīga pārliecība, ka uzņēmums (darba vieta) būs šodien un būs arī rīt. Darba vietas stabilitāte kā biežāk minētais iemesls atklājās arī pirms gada veiktajā pētījumā.

Nākamie būtiskie noturības iemesli ir: labāku alternatīvu trūkums, grūtības atrast citu darbu (33%), kā arī labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (30%).

Kā nozīmīgi iemesli, kas notur pašreizējā darbā, salīdzinoši bieži ir minēts arī atbilstošs atalgojums (28%), interesants darba saturs (nozare) (28%), kā arī uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) (27%).

Interesanti, ka tādi iemesli kā grūtības atrast citu (labāku) darbu, kā arī atbilstošs atalgojums, salīdzinot ar pērn veikto pētījumu, ir nosaukti ievērojami biežāk, kas, iespējams, ir saistāms ar darba vietas stabilitātes nozīmi.

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver tieši valsts vai pašvaldību sektorā, kā arī vidējos un lielajos uzņēmumos strādājošie.

To, ka pašreizējā darbā notur tieši labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk norāda darbinieki vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Latgalē strādājošie, cittautieši, kā arī darbinieki ar zemākiem personīgajiem un ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā notur atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk norāda strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 700 EUR mēnesī), kā arī lielajos uzņēmumos strādājošie.

Tradicionāli interesantu darba saturu (nozari) kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, vidēji biežāk atzīmē vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 700 EUR mēnesī).

Strādājošie no darba aizietu galvenokārt lielāka atalgojuma dēļ

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (60%). Jāatzīmē, ka šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts arī iepriekšējos - gan 2014.gada, gan arī 2016.gada - pētījumos.

Nākamie divi biežāk minētie darba maiņas iemesli ir: personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) (27%), kā arī uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (18%).

Starp būtiskiem darba maiņas iemesliem šogad veiktajā pētījumā ir minēts arī interesantāks darba saturs, labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas, kā arī labāki piedāvātie labumi un bonusi (katru šo iemeslu atzīmējuši 17%).

Interesanti, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, šogad veiktajā pētījumā labāki piedāvātie labumi un bonusi kā iemesls darba maiņai ir minēti retāk. Iespējams, tas ir saistīts ar vispārējo atalgojuma pieaugumu valstī, kas darbiniekos mazina vajadzību pēc papildu labumiem.

Personīgus apsvērumus (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) un līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir minējuši tie darbinieki, kuri strādā vairāk nekā 41 stundu nedēļā (tie, kam ir virsstundu darbs).

Labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas kā būtisku iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši gados jaunāki darbinieki (18-29 gadus vecie). Jāatzīmē, ka tieši gados jaunāki darbinieki ir tie, kuri kopumā ir salīdzinoši daudz atvērtāki darba maiņai.

Raksturīgi, ka vēlmi samazināt stresa līmeni kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti (atceramies, ka šīs mērķa grupas pārstāvjus darbā noturēja interesants darba saturs un nozare).

Par aptauju

Pētījumu ar mērķi noskaidrot darba ņēmēju viedokli par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS veica 2017.gada aprīlī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 913 darba ņēmējus. Pētījuma izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam.

Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar TNS strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.