Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro mēnesī Latvijā saņēma 38,9% strādājošo

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 38,9% darba ņēmēju, kas ir par 5,1 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 18,7% darba ņēmēju 2017.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 20,1% darba ņēmēju. Pēc statistikas pārvaldes datiem, šogad trešajā ceturksnī 149,3 tūkstoši darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Savukārt 32,8% šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro (2016.gada trešajā ceturksnī - 30,9%), 20,8% (17,7%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 2,7% darba ņēmēju pretstatā 2,5% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2017.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,9% (pirms gada - 3,5%) darba ņēmēju, savukārt 1,9% (1,4%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais