Nodokļu reforma skars ikvienu krājēju - kas par to jāzina?

Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija turpina uzlaboties, ko apliecina gan augoši mazumtirdzniecības rādītāji, vidējās algas pieaugums, gan arī statistika par aizvien lielākiem mājsaimniecību kontu atlikumiem. Paredzams, ka arī nākamgad nodokļu reformas rezultātā vairumam iedzīvotāju maciņa saturs turpinās pieaugt, radot iespēju sākt veidot uzkrājumus vai arī palielināt jau esošos. Reforma arī sola dažādas izmaiņas attaisnoto izdevumu deklarēšanā, atprasot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas jāņem vērā kā jaunajiem, tā jau esošajiem krājējiem.

Vairums nodokļa maksātāju iegūs no palielināta attaisnoto izdevumu apmēra, ko var uzrādīt viena gada laikā. Līdz šim ierobežojošais limits bija 215 eiro, bet 2018.gadā tie būs 600 eiro (par katru ģimenes locekli) ar piebildi, ka turpmāk šajā limitā tiks iekļauti arī izdevumi par zobārstniecību un plānotajām operācijām, uz kuriem līdz šim ierobežojumus neattiecās. Tātad iedzīvotāji ar augstiem zobārstniecības un/vai plānoto operāciju izdevumiem no 2018.gada nevarēs saņemt nodokļa atmaksu no pilnas summas jau deklarācijas iesniegšanas gadā. Palielinātais deklarējamo izdevumu limits var kalpot kā lielisks pamudinājums uzkrājumu veidošanai tiem, kam līdz šim krāšana nav padevusies - reizi gadā atgūto summu par iepriekš veiktajiem tēriņiem ir iespējams pārvērst par uzkrājumu.

“Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka ģimene nespēj veikt uzkrājumus, jo netiek galā ar saviem ikmēneša izdevumiem. Kamēr daļā gadījumu šim apgalvojumam ir objektīvi iemesli, tikmēr ne mazums ir tādu, kuriem trūkst disciplīnas savu ienākumu un izdevumu plānošanā. Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju šī gada martā, 42% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka savu budžetu neplāno, vai arī dara to neregulāri. Turklāt, teju trešdaļa (29%) iedzīvotāju atzīst, ka ienākumu zaudēšanas gadījumā nespētu sevi nodrošināt pat tekošajā mēnesī, jo uzkrājumu nav nemaz, vai arī tie ir niecīgi. Baltijas līmenī esam finansiāli ievainojamākie, jo šādu mājsaimniecību Igaunijā un Lietuvā ir mazāk - attiecīgi 25% un 22%. Bez plānošanas kārtību ģimenes budžetā ieviest neizdosies, izdevumu kontrole ir viens no pirmajiem soļiem uzkrājumu veidošanā. Jo mazākas summas pieejamas uzkrājumu veidošanai, jo būtiskāk ir padomāt arī par to ienesīgumu. Proti, viens no galvenajiem faktoriem sava uzkrājumu līmeņa palielināšanā ir laiks - jo agrāk sāk, jo lielākas summas laika gaitā iespējams uzkrāt. Tieši ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, privātajos pensiju plānos, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, mazās summas veido nozīmīgu uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē. Priecē fakts, ka nu jau vairākus gadus tieši šie ieguldījumu veidi Latvijā kļūst aizvien populārāki,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Saskaņā ar FKTK statistikas datiem, iedzīvotāju interese par privātās pensijas uzkrājumu veidošanu vērtējama kā augsta, jo pieaug gan veikto iemaksu apmērs (2017.gada pirmajā pusgadā sasniedzot vēsturisko maksimumu 29.4 milj.eiro), gan arī dalībnieku skaits (28,5% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). “Nenoliedzami, šos ieguldījumu veidus pievilcīgus padara arī valsts politika, kas paredz iespēju atgūt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par veiktajām iemaksām, tādējādi motivējot iedzīvotājus domāt par savu labklājību arī pašiem, nevis paļauties tikai un vienīgi uz valsts sociālajām garantijām. Šajā jomā līdz ar nodokļu reformu 2018.gadā paredzētas izmaiņas,” stāsta Evija Kropa.

pixabay.com

Līdzšinējo piecu gadu vietā, uzkrājumu veikšanas minimālais termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumiem tiek noteikts 10 gadi. Tātad visi līgumi, kas būs noslēgti no 2018.gada 1.janvāra, paredzēs nepieciešamību uzkrājumus veikt vismaz 10 gadus. Ja šiem līdzekļiem būs nepieciešamība piekļūt ātrāk kā pēc 10 gadiem kopš līguma noslēgšanas brīža, nāksies rēķināties ar iepriekšējos periodos saņemtās nodokļu atmaksas atgriešanu valstij. Uzkrājuma iemaksām dzīvības apdrošināšanas līgumos un pensiju 3. līmenī nodokļu reforma paredz arī iemaksu limitu, par ko iespējams atgūt nodokļa tiesu, proti, 10% no gada ienākumiem abiem uzkrājumu veidiem kopā (līdz šim 10% bija katram, tātad kopā līdz pat 20%), kā arī iemaksu summas ierobežojumu - 4000 eiro gadā.

Iedzīvotājiem, kuri izmanto iespēju reizi gadā atgūt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pēc attaisnoto izdevumu deklarēšanas, jārēķinās ar iespējami mazākām summām līdz ar nodokļa likmes samazināšanos līdz 20% 2018.gadā. Tātad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, atmaksājamā summa varētu būt mazāka kā iepriekšējos gados, jo pati nodokļa likme bijusi mazāka. Piemēram, ja 2017.gadā veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī 600 eiro apmērā, pēc deklarācijas iesniegšanas iespējams atgūt 138 eiro (600 x 23%). Savukārt par līdzvērtīgām iemaksām 2018.gadā, atgūtā summa būs 120 eiro (600 x 20%).