Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā noslīdējusi uz 19.vietu

© AFP/ SCANPIX

Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā noslīdējusi par piecām vietām, 190 valstu konkurencē ieņemot 19.vietu, liecina šodien publiskotais Pasaules Bankas pētījums.

Pērn Latvija šajā reitingā ieņēma 14.vietu. Savukārt Lietuva reitingā no 21.vietas iepriekš pakāpusies uz 16.vietu, bet Igaunija saglabājusi 12.vietu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8.vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai.

Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā patlaban aktīvi tiek īstenotas "Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā" ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies nākamo gadu "Doing Business" reitingos.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu. Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0,79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1,05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa.

Pasaules Bankas aptaujātie respondenti Latvijā atzinīgi novērtējuši uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, kur Latvija reitingā no 22.vietas pakāpusies uz 21.vietu, nodokļu nomaksu, kur Latvija no 15.vietas pakāpusies uz 13.vietu, kā arī līgumsaistību izpildi, kur Latvija no 23.vietas pakāpusies uz 20.vietu.

Ekrānšāviņš no LETA

Turpretī kritumu Latvija piedzīvojusi pozīcijās "Būvniecības atļaujas", ieņemot 49.vietu, sadaļā "Elektrības pieslēgums" Latvija nokritusi līdz 62.vietai, bet sadaļā "Maksātnespēja" Latvija ieņem 53.vietu.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms stāstīja, ka Būvniecības likums Latvijā stājās spēkā 2014.gadā, un tajā nekas nav mainījies, tādejādi kritums reitingā šajā jomā norāda uz iespējām uzlabot darbu iestādēs, kas likumu piemēro, piemēram, Rīgas būvvaldē.

Savukārt izmaiņas elektrības pieslēgumu vērtējumā EM eksperts saista ar divām norisēm. "Pirmā ar uzņēmuma AS "Sadales tīkls" investīcijām tīklā, jo saistībā ar tām uzņēmumam nācās plānot vairāk plānveida atslēgumu. Otrkārt, 2016.gada 1.augustā "Sadales tīkls" ieviesa jaunus tarifus, kuri veicināja izmaksu pieaugumu atsevišķām lietotāju grupām," skaidroja Soms.

EM eksperts norādīja, ka reitinga ietvaros aptaujāti juristu, advokātu, notāru, banku, loģistikas kompāniju pārstāvji, un starp respondentiem nav neviens liels ražotājs, elektroenerģijas patērētājs.

"Rezultātā jau otro gadu pēc kārtas dienu skaits jauna pieslēguma veidošanai, kas ir viena no šī kritērija komponentēm, neatbilst ne EM, ne "Sadales tīkla" sniegtajiem datiem. 2016.gadā, kad tika ievākti dati šā gada reitingam, tās bija 57 nevis 107 dienas," atzina Soms.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus.

Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora.

Latvijā "Doing Business" reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā. Taču metodoloģijas izmaiņu dēļ reitinga rezultāti nav salīdzināmi vairāk kā divu gadu griezumā.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais