Kučinskis par "Tokyo City" sāgu: Jābūt iespējai negodīgus uzņēmumus slēgt

© Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Šodien LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" demonstrēja operācijas "Tokija" pēdējo sēriju. Kā zināms, tad operācijas laikā raidījums atklāja, ka uzņēmumā tiek maksātas aplokšņu algas, nelegāli nodarbina ārvalstu studentus un pieļauj citus pārkāpumus pret darbiniekiem.

Portāls "lsm.lv" vēsta, ka raidījuma žurnāliste uzņēmumā nostrādāja kā trauku mazgātāja 747 stundas. Šajā laikā viņa nopelnīja 1935 eiro. Oficiāli viņa saņēma 1603 eiro, bet aploksnē uzņēmums vēl samaksāja 331 eiro. Turklāt oficiāli netiek uzskaitītas ne visas virsstundas, ne nakts stundas, ne arī svētku dienas.

Raidījuma filmēšanas laikā uzņēmumā noticis arī Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas reids, pēc kura no aplokšņu algu maksāšanas uzņēmums atteicies. Aplokšņu algu vietā “Tokyo City” vadība nolēmusi maksāt darbiniekiem prēmijas, taču aizvien nemaksāja par virsstundām noteikto dubulto samaksu.

Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

"Aizliegtais paņēmiens" arī norāda: "Ja būs pierādīti pārkāpumi, uzņēmuma amatpersonām par aplokšņu algu var draudēt kriminālatbildība, bet īpašniekiem - ne. Arī slēgšana šādos gadījumos ir maz ticama."

Tikmēr premjers Māris Kučinskis atzīst, ka šādam soda veidam tomēr būtu jāpastāv un vajadzības gadījumā tas būtu jāpiemēro.

“Īpašniekiem jau, es domāju, vislielākais trieciens ir uzņēmuma slēgšana, un, šādiem gadījumiem atkārtojoties, es domāju, bez emocijām ir jābūt instrumentiem, lai aizslēgtu tādus uzņēmumus. Tā nav arī ražošana, kur ir ļoti lieli ieguldījumi, kur ir iekārtas, viss. Mēs nepaliksim neēduši, cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus,” raidījumam pauda Kučinskis.

Īpašniekiem gan par pārkāpumiem kriminālatbildība nedraud, un Finanšu ministrija arī neuzskata, ka tas būtu nepieciešams, jo uzņēmumu īpašnieku struktūra var būt atšķirīga, ir arī mazākumakcionāri, kuriem nereti ikdienas darbībā vispār nav gandrīz nekādas teikšanas, un viņus automātiski sodīt būtu pārlieku stingri.

Avots: lsm.lv

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais