Vēl daudz darāmā, lai Latvija nepārvērstos par importa atkritumu miskasti

© F64

Valsts vides dienests piemērojis daudzmiljonu lielus sodus diviem atkritumu apsaimniekotājiem "Nordic Recycling" un "Latvijas Zaļais elektrons", kas iepriekš saņēmuši dabas resursu nodokļa atlaides, tomēr ir aizdomas par vēl citām, tikpat viltīgām shēmām, jo īpaši saistībā ar ievestu atkritumu apriti un pārstrādi, kurās varētu būt iesaistīti tādi uzņēmumi kā “Agregare” un “Ragn-Sells”, lēš eksperti.

Vienam piemēros 8,37 miljonu eiro, otram - 13,7 miljonu eiro sods, bet abi uzņēmumi apņēmušies lēmumu pārsūdzēt. Iepriekš VVD pārtrauca līgumu ar SIA "Riepu bloki" par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums Starta ielā, Rīgā bija uzkrājis tonnām riepu, bet nu jau darbību pārtraucis.

Shēmas ar dabas resursa nodokļa atmaksu un importa atkritumu ievešanu valstij rada 30 miljonu lielus zaudējumus, aplēsis raidījums "Nekā personīga".

Raidījums ieskicēja tipiskus piemērus, kā notiek tumši darījumi ar, iespējams, importētiem atkritumiem. Jelgavā, teritorijā pilsētas nomalē aiz vārtiem paslēpti atkritumu maisi. Vietējais iedzīvotājs zina stāstīt, ka vēl pavisam nesen te bijis atkritumu kalns. Te saimnieko uzņēmums SIA “Green World”, otrs lielākais atkritumu importētājs valstī. Vides dienests uzskata, ka daļu atkritumu tas ir ievedis nelikumīgi.

"Jau iegūtā informācija liecina par tādiem apstākļiem, kurus mēs varam tulkot kā kravu ievešana un uzdošana par vietējām kravām," secināja Inga Koļegova, Valsts vides dienesta vadītāja. "Mēs Jelgavā esam atklājuši arī šādus ievestus atkritumus, par kuriem mums iepriekš nebija ne jausmas. "Green World" nodarbojas ar atkritumu pārstrādi. Kaut ko ievedis legāli, kaut ko nelegāli. Samaksājis sodu un strādājis tālāk."

Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes priekšnieks Hārdijs Vērbelis raidījumā apstiprināja, ka uzņēmuma darbība tiek pastiprināti kontrolēta pēc atkritumu degšanas Jūrmalā un tikuši izrakstīti arī pārkāpuma protokoli.

SIA "Green World" sadarbojas ar lielāko atkritumu importētāju Latvijā SIA "Agregare". Par abu uzņēmumu pārstrādāto atkritumu izcelsmi interesējas Valsts vides dienests. "Agregare" nelielu daļu atkritumu savāc Latvijā, lielāko daļu ieved, tā partneru lokā ir vairāki ārvalstu uzņēmumi, tostarp zviedru firma “Ragn-Sells”.
Atkritumu apsaimniekošanas jomas jautājumi, kas skar gan atkritumu pārstrādes kontroli, gan arī Valsts vides dienesta inspektoru atalgojumu, ir jāsakārto nekavējoties, un atbildīgajai ministrijai pēc iespējas drīzāk parlamentam jāiesniedz konkrēti likumprojekti, norādījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

“Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja ministrijas priekšlikumus, vēršot uzmanību, ka steidzami jāpalielina arī algas vides inspektoriem, kuri cīnās ar nelikumībām vides aizsardzības jomā un patlaban ir materiāli nenodrošināti. To izgaismo ne tikai nesenais plašais ugunsgrēks Jūrmalā. Dienestā jau gadiem ilgi strādā vides jomas patrioti, saņemot nekonkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban mēnesī ir vien ap 450 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lūgsim valdību atalgojumu palielināt un iekļaut to nākamā gada budžeta projektā. Savukārt likumprojektus atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanai no atbildīgās ministrijas sagaidām jau septembra beigās vai oktobra sākumā,” uzsvēra Naudiņš.

Viens no priekšlikumiem ir stingrāk kontrolēt atkritumu ievešanu no citām valstīm, lai nodrošinātu, ka ievestos atkritumus nevis tikai teorētiski, bet arī praktiski pārstrādā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Plānots, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem, kas valstī ieved atkritumus vai otrreizējās izejvielas, no nākamā gada pieprasīs finansiālās garantijas nodrošinājumu, lai būtu līdzekļi krīzes situāciju seku novēršanai. Attiecīgās jomas regulējuma izmaiņas paredzētu arī nosacījumu, ka atkritumu gala saņēmējs nevarēs būt atkritumu tirgotāji vai apsaimniekošanas starpnieki.

Tāpat VARAM piedāvā pāreju uz vienotu atkritumu pārvadājumu uzskaites informācijas sistēmu, kas ietvertu ne tikai bīstamos, bet arī videi kaitīgos un pārējos sadzīves atkritumus. Paredzēts arī noteikt pieļaujamo atkritumu uzglabāšanas ilgumu pirms pārstrādes un reģenerācijas šķirošanas un uzglabāšanas vietās. Izmaiņas regulējumā arī paredz, ka primāri jāpārstrādā Latvijas teritorijā radītie atkritumi.

Runājot par samilzušajām riepu apsaimniekošanas problēmām, komisijas sēdē izskanēja viedokļi, ka riepu apsaimniekošanas politiku varētu organizēt valsts. Atkritumu apsaimniekošanas jautājumus Tautsaimniecības komisijas deputāti turpinās skatīt arī oktobrī.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais