Valdība atbalsta 2018. gada budžetu; augs gan ieņēmumi, gan izdevumi
Šodien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.
Likumprojektā paredzēts, ka mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm - 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam - 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai - 982 457 eiro.
Xinhua/Sipa USA/SCANPIX
Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros - 657 580 eiro.
Likumprojektā arī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.
Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.
Likumprojektā arī paredzēta atsevišķu valsts kapitālsabiedrību iemaksājamā dividenžu daļa valsts budžetā. AS "Latvenergo" tie būs - 94,22 miljoni eiro, AS "Latvijas Valsts Meži" - 38,22 miljoni eiro, bet AS "Latvijas Loto" - ne mazāk kā 2,8 miljoni eiro.
Plānots arī noteikt, ka "Latvenergo" ikgadējām dividendēm 2018.gadā tiek novirzīti resursi izdevumu segšanai Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 35,99 miljonu eiro apmērā un apakšprogrammā "Valsts pētījumu programma enerģētikā" divu miljonu eiro apmērā.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017.gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām būs 50% apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, - 80% apmērā.
Likumprojektā arī paredzēts noteikt, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5121 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1025 eiro. Savukārt rajona tiesas tiesneša mēnešalga 2018.gadā noteikta 1966 eiro apmērā.
Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro
Ministru kabinets otrdien atbalstīja vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu.
Likumprojektā ir noteikti fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni. Pirmais ir valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2% no IKP apmērā. Otrais - ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomikas attīstības veicināšana, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi reinvestētai peļņai, samazinot darbaspēka nodokļa slogu un valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselībai, demogrāfijai un autoceļu uzturēšanai.
Trešā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ceturtā - nodokļu ieņēmumu apmēra pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz trešdaļai no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.
IKP prognoze faktiskajās cenās 2018.gadam noteikta 28,36 miljardu eiro apmērā, 2019.gadam - 29,98 miljardu eiro apmērā un 2020.gadam - 31,66 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2018.gadam noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā - 0,6% no IKP, bet 2020.gadā - 0,4% no IKP. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze 2018.gadā ir 1% no IKP, 2019.gadā - 0,9% no IKP, bet 2020.gadā - 0,4% no IKP.
Likumprojektā arī noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam ir 0,1% no IKP, 2019.gadā fiskālā nodrošinājuma rezerve netiks veidota, bet 2010.gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.
Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2018.gadā noteikti 7,58 miljardu eiro apmērā, 2019.gadā - 7,89 miljardi eiro, bet 2020.gadā - 8,33 miljardi eiro.
Tāpat noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2018., 2019. un 2020.gadā būs attiecīgi 80% un 20%. Savukārt pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2018., 2019. un 2020.gadā noteikti 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.
Likumprojekts izskatīšanai Saeimā tiks iesniegts rīt, 11.oktobrī.
Šogad vispārējās valdības budžeta deficīts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb par 0,2% mazāks, nekā plānots iepriekš, savukārt 2018.gadā tas plānots 0,8% no IKP, paredz šodien valdībā atbalstītais plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2018.gadam".
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka, pamatojoties uz 2017.gada jūlijā aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī ņemot vērā budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos, saskaņā ar FM vērtējumu vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā būs 0,9% no IKP, kas ir zemāks nekā 2017.gada budžeta likumā noteiktais pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, bet ir nedaudz augstāks nekā tika prognozēts "Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam".
Salīdzinājumā ar "Stabilitātes programmu", augstāku budžeta deficītu pamatā nosaka vienreizējs diskontētās atlīdzības maksājums par uzstādītajām elektroenerģijas jaudām 140 miljonu eiro apmērā, kas vidējā termiņā ļaus ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kā arī nodrošinās iespēju samazināt obligātās iepirkumu komponentes (OIK) apmēru elektroenerģijas gala lietotājiem.
2018.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas scenārija tiek prognozēts 0,8% no IKP, kā rezultātā prognozētais deficīta līmenis uzlabojas par 0,7% no IKP salīdzinot ar "Stabilitātes programmu 2017.-2020.gadam". Izmaiņas pamatā noteica vienreizējs efekts no nodokļu reformas 0,7% apmērā no IKP.
Lielākās izmaiņas, kas ietekmēja vispārējās valdības budžeta bilanci, saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformu, kuras ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci aptuveni 0,4% no IKP. ). Valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) palielināšana par vienu procentpunktu palielinās VSAOI ieņēmumus par 85,3 miljoniem eiro 2018.gadā, bet tā kā ieņēmumi pilnībā tiek novirzīti veselības finansēšanai, tad ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir neitrāla.
Salīdzinājumā ar pavasarī plānoto nodokļu reformu tika veikta virkne izmaiņu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumā. Ar 2018.gadā tiks ieviesta pakāpeniska atteikšanās no UIN avansa - mainot UIN regulējumu būs iespējams saglabāt avansu 50% apmērā par 2018.gadu. Šīs iniciatīvas ietekme uz vispārējās budžeta bilanci aplēsta 0,4% no IKP.
FM arī norādīja, ka, uzsākot 2018.gada budžeta izstrādi valdība kā prioritāro virzienu noteica veselības sistēmas reformu - veselības reformas finansēšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi, izmantojot pieejamo deficīta atkāpi 2018.gadā, paredzot, ka 2018.gadā papildus finansējums ir 113,4 miljoni eiro, kā arī veselības reformas finansēšanai tiks novirzīts vien procentpunkts no VSAOI, kas 2018.gadā sasniegs 85,3 miljonus eiro.
Savukārt izdevumi aizsardzībai sākot no 2018.gada un visā vidējā termiņā tiek plānoti 2% no IKP apmērā.
Ņemot vērā augstāk minēto lēmumu kopumu 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1% no IKP apmērā, kas ņemot vērā budžeta ciklisko komponenti 0,1% no IKP, atbilst vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķim -1,2% no IKP.