Lembergs: No nodokļu izmaiņām visvairāk cietīs nabadzīgās pašvaldības

No nodokļu izmaiņām vismazāk cietīs Rīga un Pierīga, bet lielākās cietējas būs nabadzīgās pašvaldības, tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un valdības vienošanos pašvaldībām garantēt vismaz 19,6% no konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem varot uzskatīt par kompromisu, taču, pēc Lemberga domām, pašvaldībām tomēr vajadzēja cīnīties par lielāku garantēto nodokļu ieņēmumu daļu.

Kā akcentēja Lembergs, faktiskais īpatsvars, ko no valsts kopbudžeta ieņēmumiem saņem pašvaldības, pēdējos divus gadus veidoja 19,8%. "Pēc manām domām, vajadzēja cīnīties par šiem 19,8%," uzsvēra Lembergs, atgādinot, ka valdība pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļu vēlējās noteikt 19,5% apmērā, bet pašvaldības prasīja 19,6%.

"Garantētie 19,6% rada caurumu pašvaldību budžetos - apmēram ap 18 miljoniem eiro. Uz katru Latvijas iedzīvotāju pašvaldības iekasēs par 4,5 eiro mazāk. Ventspils gadījumā tas ir apmēram par 200 000 eiro mazāk. Par šo summu var atremontēt deviņas bērnudārza grupiņas - katrā bērnudārzā gandrīz pa vienai. Tā ir arī summa, par kādu mēs dotējam pusdienas skolā," sacīja Lembergs.

Tomēr, kā norādīja pašvaldības vadītājs, Ventspils no nodokļu izmaiņām nav lielākā cietēja. "Visiem pietrūks, bet īpaši pietrūks nabadzīgajām pašvaldībām. Vismazāk no tā cietīs Rīga," prognozēja Lembergs, skaidrojot to valdības plāniem uzlikt valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes. "Droši vien nevienam šaubu, ka dividenžu summas, ko izmaksās īpašniekiem, nekoncentrēsies Talsos, Kuldīgā, Zilupē, Rēzeknē vai Daugavpilī. Ir pamats uzskatīt, ka tās koncentrēsies Rīgā un bagātajā Pierīgā," sacīja Lembergs.

"Šī nodokļu reforma, ja to tā var saukt, jo es uzskatu, ka tā nav reforma, bet gan nodokļu izmaiņas, faktiski ir par labu Rīgai un bagātajai Pierīgai un padara vēl nabadzīgākas pārējās pašvaldības. Arī Ventspili tās skar mazāk, bet vienalga skar negatīvi," turpināja Ventspils mērs.

REUTERS/ SCANPIX

"Jāsaka, ka pašvaldības nav izrādījušas pienācīgu interesi par šo tēmu. Varbūt tas bija saistīts ar to, ka jūnijā bija vēlēšanas - vecie domāja, lai viņus pārvēl, bet vēl neievēlētie - lai viņus ievēl. Pa to burzmu mana balss bija diezgan liels saucējs tuksnesī, bet kaut ko mēs panācām, jo sākotnējais variants bija vienkārši katastrofāls - tad tas caurums pašvaldību budžetos bija kādi 300 miljoni eiro, bet mūsu [Ventspils pašvaldības] budžetā bija pat pie diviem miljoniem mīnusā," sacīja Lembergs, atzīstot, ka vienošanas starp LPS un valdību tomēr varot uzskatīt par sava veida kompromisu.

Jau vēstīts, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, vakar, 2.oktobrī, vienojās MK un LPS.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.

Plānots, ka Finanšu ministrija līdz nākamā mēneša 10.datumam izvērtēs faktisko IIN ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši minētajam procentuālajam sadalījumam. Gadījumā, ja tiek konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atdot to valsts budžetam.