Pērn piemaksās valsts ierēdņi saņēmuši 81 miljonu eiro

Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā "Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem".

Analizējot noteiktu piemaksu saņēmušo darbinieku īpatsvaru, VK konstatējusi, ka, piemēram, Finanšu ministrijā (FM) piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10-12 mēnešus gadā.

Arī atalgojuma mainīgās daļas elementu atšķirība uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos ir būtiska. Piemēram, prēmijas, naudas balvas un piemaksas, kas saistītas ar darba rezultātu uz vienu darbinieku gadā ir robežās no 815 eiro Aizsardzības ministrijā līdz 1553 eiro Zemkopības ministrijā, piemaksas par aizvietošanu no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1736 eiro Veselības ministrijā, piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas no 0 eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, atvaļinājuma pabalsti no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 704 eiro FM.

VK secinājusi, ka lielākais piemaksu apmērs 2016.gadā - 1,62 miljoni eiro - ir izmaksāts FM, kam seko Zemkopības ministrija ar 1,06 miljoniem eiro un Vides un reģionālās aizsardzības ministrija ar 719 809 eiro. Šīs ministrijas ir arī sešu ministriju skaitā, kurām ir lielākais atlīdzības finansējuma apmērs eiro uz vienu darbinieku. Procentuāli lielākais darbinieku skaits, kas ir saņēmis kādu no šiem materiālās stimulēšanas veidiem, ir Zemkopības ministrijā - 58%, FM centrālajā aparātā - 55%, un Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijā - 40%.

Alexas_Fotos/pixabay.com

VK norāda, ka arī ministriju un centrālo valsts iestāžu 2016.gada finanšu revīzijās, detalizēti analizējot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanu, konstatēts, ka atsevišķos resoros šī piemaksa tiek noteikta gandrīz visiem iestādes darbiniekiem un gūstama pārliecība, par kādu ieguldījumu šī piemaksa tiek piešķirta, kā arī pats piešķiršanas process ir formāls - piemaksas piešķiršanas pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.

Tāpat VK secinājusi, ka kopējais atalgojuma mainīgās daļas apmērs uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos salīdzinājumā ar 2015.gadu ir palielinājies par 367 eiro. Arī atšķirības atalgojuma mainīgās daļas apmērā uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos ir būtiskas - Zemkopības ministrijā tas sasniedz pat 5606 eiro gadā uz vienu darbinieku, kamēr Tieslietu ministrijā - 2359 eiro gadā uz vienu darbinieku.

Kopumā VK secina, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ir formāls - piemaksas piešķiršanas pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu.

Šodien preses konferencē VK vadītāja Elita Krūmiņa uzsvēra, ka VK nav pret piemaksām un bonusiem, tomēr piemaksu izmaksas sistēmai ir jābūt caurredzamai.