Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir bēdīgs signāls pasaulei un investoriem, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš piebilda, ka Latvijā konkurētspējas ziņā pēdējo piecu gadu laikā būtiska uzrāviena nav bijis, un ir iestājusies zināma stagnācija. Tajā pašā laikā daudzas citas pasaules valstis ir turpinājušas audzēt konkurētspēju. "Diemžēl daudzās pazīmēs objektīvi konkurētspējā mēs tiešām atpaliekam no pasaules attīstītajām valstīm," teica Rostovskis, piebilstot, ka Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir bēdīgs signāls pasaulei un investoriem, kuri seko šiem reitingiem.
Rostovskis atgādināja, ka Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju skaita kritums, kuri ik gadu izbrauc no Latvijas un pārceļas uz dzīvi citur. Tāpat pensionāru skaits pieaug straujāk nekā to cilvēku skaits, kas ienāk darba tirgū. Līdz ar to ilgtermiņā ekonomiskā izaugsme neturpināsies un šķietamā izaugsme ir iluzora. "Šobrīd pastāv ilūzija, ka viss notiek, jo ārējie apstākļi eksportam ir pietiekami labi un tādā ziņā ekonomika pagaidām aug. To veicina arī no Eiropas Savienības fondiem ienākošais finansējums. Dažus gadus šāda situācija var saglabāties, bet patiesā aina ir draudīga," sacīja Rostovskis.
Viņš piebilda, lai novērstu iepriekš minētos konkurētspējas draudus, Latvijā ir jāsāk strukturālās reformas un konkurētspēja globāli jāpalielina, tajā skaitā viens no risinājumiem ir pārskatīt nodokļu politiku. "Tas ir komplekss jautājums, pie kā jāstrādā. Šobrīd mēs tā kā pēc inerces "braucam"," sacīja Rostovskis.
Jau vēstīts, ka trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums liecina, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54.vietu pretstatā 49.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Lietuva šogad ir atzīta par 41.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30.vietas uz 29.vietu.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44.vietu, bet Igaunija - 22., 27.un 35.vietu.