Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmuma nodokli, kas tiks rēķināts nevis no uzņēmuma vai komersanta gūtās peļņas, bet gan no apgrozījuma. Lai gan tādu uzņēmumu, kuri varētu izvēlēties maksāt šo nodokli, ir visai maz, šīs jaunās sistēmas izveidošana šogad valsts budžetam varētu izmaksāt 121 000 latu.
300 jaunu uzņēmumu
Uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu un kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus, jaunais likumprojekts paredz iespēju maksāt mikrouzņēmuma nodokli - 20% no apgozījuma. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2008. gadu šādiem kritērijiem atbilst 32 200 SIA, no kurām ar peļņu darbojās vien 12 000, kā arī 83 200 saimnieciskās darbības veicēji. Šajā nodoklī plānots ietvert valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Ja uzņēmuma apgrozījums pārsniegs 70 000 latu, tad summai virs šā limita paredzēts piemērot 30% likmi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pie šādas likmes, visticamāk, maz būs tādu uzņēmumu, kuri vēlēsies reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Mazajiem veikaliem, autoservisiem un daudziem citiem izdevīgāk būs maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tikai 5289 SIA, kas atbilst mikrouzņēmuma statusam, nodokļu slogs pārsniedz 20% no apgrozījuma, un tātad tie vismaz teorētiski varētu izlemt reģistrēties kā mikronodokļa maksātāji. Maz ticams, ka uzņēmumi, kuru nodokļu slogs ir 10% no apgrozījuma, un tādu, pēc FM aplēsēm, ir aptuvenu 21 000, izvēlēsies maksāt divas reizes augstāku nodokli. FM gan cer, ka, iedarbinot jauno likumu, līdz gada beigās radīsies 300 jaundibinātu uzņēmumu, kas izvēlēsies mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.
Saskata riskus
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot likumprojektu paketi, kas paredz ieviest mikrouzņēmuma nodokli, tajā saskatīja vairākus riskus, kas apdraud sociālo vienlīdzību. Jaunais regulējums paredz tiesības uzņēmumam izvēlēties palikt līdzšinējā statusā vai kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, savukārt uzņēmuma darbiniekam šādas izvēles tiesības nav paredzētas. Tāpat deputāti iebilda, ka jaunais regulējums visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem paredz aprēķināt vienādas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neatkarīgi no personas darba samaksas apmēra un kvalifikācijas, piemērojot vienotu likmi 33,09% apmērā. Nepieņemami esot arī tas, ka uz mikrouzņēmuma darbiniekiem neattieksies ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošām personām un attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnas
pakalpojumiem.
Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana varētu būt pretrunā ar Satversmi, jo tiktu pieļauta atšķirīga attieksme pret uzņēmuma ienākuma nodokļa vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekiem. Iebildumus pret jaunā nodokļa ieviešanu pauda gan Latvijas Nodokļu maksātāju asociācijas, gan arī Labklājības ministrijas pārstāvji.
Apšaubāms ieguvums
Ja likums stāsies spēkā, kā plānots, šā gada 1. jūlijā, līdz gada beigām valsts nodokļos papildus iegūs 175 000 latu. Šie aprēķini ir balstīti tikai uz prognozēto 300 jaunizveidoto uzņēmumu rēķina, kuru kopējais apgrozījums, pēc FM domām, šā gada otrajā pusgadā varētu sasniegt 875 000 latu.
Tajā pašā laikā budžeta izdevumi šogad minētā nodokļa ieviešanai ir paredzēti aptuveni 121 000 latu. Tie paredz 17 500 latus datu apmaiņas sistēmas papildinājumu izstrādei, 600 latus ik mēnesi to uzturēšanai, 98 730 latus Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu pielāgošanai un administrēšanai, kā arī 990 latus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai programmatūras izstrādei.
FM gan atzīst, ka "nav iespējams precīzi aprēķināt fiskālo ietekmi likumprojektam, jo mūsu rīcībā nav informācijas par mikrouzņēmumiem, kas atbilst likumprojektā noteiktajiem kritērijiem un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli".