Pētījums: Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas

Uzņēmēji ir atguvuši optimismu, parāda jaunākā Citadele Index pētījuma dati, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji. Šī gada 2. ceturksnī optimisma rādītājs nedaudz audzis, sasniedzot 50,73 atzīmi, kas liecina par mērenu optimismu.

“Neraugoties uz optimisma kāpumu un pozitīvajām ekonomiskām tendencēm, uzņēmēju noskaņojums joprojām ir trausls. Tas lielā mērā saistīts ar daudzajiem notikumiem politikā - Brexit, neskaidro ASV ekonomisko politiku un Ziemeļkoreju, kas vēl aizvien rada bažas par tālāko ekonomikas attīstību un neļauj pilnībā noticēt pozitīvākām nākotnes perspektīvām. Citādi uzņēmējiem vajadzētu būt daudz pozitīvāk noskaņotiem, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme pasaulē, Eiropā un līdz ar to arī Latvijā ir ļoti strauja,” uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēdējā ceturkšņa laikā ir uzlabojies Latvijas uzņēmēju pašreizējās situācijas novērtējums, un arī nākotnē viņi raugās pozitīvi. Šobrīd visoptimistiskākās nozares ir ražošana (52,79 punkti), un arī būvniecības nozares un pakalpojumu sniegšanas uzņēmēji ir pārkāpuši optimisma slieksni, attiecīgi iegūstot 51,69 un 50,32 punktus. Savukārt tirgošanas nozarē joprojām vērojams piesardzīgaks uzņēmēju noskaņojums, kas vērtējams ar 48,93 punktiem.

Lūkojoties uz reģioniem, šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas (52,72 punkti), Zemgales (52,69 punkti) un Kurzemes (52,19 punkti) uzņēmēji. Savukārt Latgales (46,25 punkti) un Vidzemes (49,13 punkti) uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums.

Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Lai gan vietējā tirgū strādājošo uzņēmēju noskaņojums nav pārsniedzis optimisma robežu, tomēr tas ir uzlabojies. Tas ir labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Visoptimistiskāk noskaņotie ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Vēl aizvien liela plaisa vērojama starp lielajiem uzņēmumiem, kuru noskaņojums ir pārliecinoši optimistisks, un mazajiem, mikro uzņēmumiem, kuru vadītāju un īpašnieku noskaņojums nesasniedz optimisma slieksni jeb 50 punktu atzīmi.

Citadele Index dati norāda, ka vismaz 40% Latvijas uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast darbaspēku, gandrīz puse no uzņēmumiem izvēlas algot darbiniekus, kuriem pēcāk ir nepieciešama apmācība. Neskatoties uz ražošanas un būvniecības uzņēmumu optimisma kāpumu, tieši šajās nozarēs ir novērojams vislielākais darbinieku trūkums.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš IKP pieaugums - kopumā 1. pusgadā tas bija par 4% lielāks nekā pirms gada. Arī citi galvenie ekonomiskās aktivitātes rādītāji šā gada pirmajā pusē ir ar pozitīvu tendenci - eksporta, investīciju un darba algas pieaugums ir apliecinājums, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir vienmērīga un stabila.

Ar gandarījumu jāatzīst, ka iepriekš īstenotā valsts politika sāk nest augļus - straujāka ekonomiskā izaugsme Latvijā vērojama tieši tehnoloģiski ietilpīgajās nozarēs. Savukārt būvniecības nozares pieaugums apliecina to, ka nozare strauji atgūstas no iepriekšējos divos gados piedzīvotā krituma. Pozitīvs noskaņojums rūpniecības nozarē atspoguļo ieguldīto darbu nozares konkurētspējas paaugstināšanā - sistemātisks darbs pie elektroenerģijas izmaksu samazināšanas, īstenojot vairāku pakāpju OIK mazināšanas reformu, ilgtermiņā sniegs būtisku atvieglojumu Latvijas ražotājiem, lai tie attīstītu rūpniecību, tās eksportu un nodrošinātu darba vietas.

Pašlaik Latvijas tautsaimniecība ir iekustināta un ir būtiski, lai ekonomikas izaugsmes process turpinātos. Ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas modeli. Ceļā uz modernu ekonomiku ir jāveido tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti, eksportu un inovācijas.”

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka “arī Citadeles uzņēmumu kreditēšanas dati parāda, ka šogad visvairāk finansējums izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. Lai rūpniecība turpinātu tikpat sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd ir tādā situācijā, kad izvērtē, vai strādāt kā līdz šim, vai tomēr spert soli, investēt attīstībā un izmantot augošā tirgus iespējas.”

„Arī mums šīgada rezultāti ļauj būt piesardzīgi optimistiskiem - kaut arī cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju pie mums vēl joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā, pieprasījums pēc betona un cementa pamazām pieaug gandrīz visos tirgos, kur eksportējam no Latvijas. Vēl joprojām nav atjaunots cementa eksports uz Krieviju, bet esam aktivizējuši citus noieta tirgus un daudz strādājuši pie Skandināvijas un Baltijas valstu apguves. Aktivitāte būvniecības sektorā ir palielinājusies, gaidāma vairāku nozīmīgu objektu un infrastruktūras projektu attīstība, esam īstenojuši arī pirmos valčbetona projektus, un mūsu rīcībā ir Eiropā mūsdienīgākā cementa ražotne - šie aspekti ļauj uz nākamo gadu raudzīties ar optimismu,” saka CEMEX valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš.