Lētākos apkures tarifus starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgai lielā mērā nodrošina Latvenergo termoelektrostacijas, kas piegādā aptuveni 70% no Rīgas pilsētai nepieciešamā siltuma. Latvenergo ir ne tikai lielākais siltumenerģijas ražotājs Rīgā, bet arī Latvijā. AS Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis intervijā Neatkarīgajai atklāj, kas siltumapgādē mainījies pēc gāzes tirgus atvēršanas un kādas ir siltumuzņēmumu nākotnes perspektīvas.
- Izskatās, ka šogad drēgnais laiks tuvojas straujāk nekā citus gadus un drīzumā vajadzēs uzsākt apkures sezonu. Vai Rīgas TEC tam ir gatavas?
- Apkures sezonai, protams, esam gatavi. Drīzumā pabeigsim rekonstrukcijas darbus, lai oktobrī varētu strādāt ar pilnu jaudu un uzsākt apkures sezonu. Siltumapgādes uzņēmumiem vienīgais laiks, kad var realizēt investīciju projektus un veikt modernizēšanas darbus, ir vasaras mēneši. Tāpēc ik vasaru Rīgas termoelektrocentrālēs notiek intensīvs darbs, lai šajā īsajā periodā visu ieplānoto varētu paveikt.
Šovasar intensīvi strādājot pie TEC-2 koģenerācijas stacijas siltumu iekārtu daļas atjaunošanas, to pabeigsim jau pirms apkures sezonas sākuma. Faktiski tā ir daļa, kas nodrošina šo koģenerācijas staciju siltuma izdošanu tīklā ar noteiktiem parametriem. Šī daļa nebija rekonstruēta kopš 1976. gada. Vecās iekārtas jau bija nokalpojušas 40 gadus. Tās bija nolietojušās un radīja zināmu risku, ka sezonas laikā kaut kas var iziet no ierindas. Ziemā tas ir ļoti kritiski. Investējot Rīgas TEC modernizācijā, riskus minimizējam. Tiesa, jāsaka, ka līdz šim nav bijis tādu avāriju, kas būtiski apdraudētu Rīgas pilsētas siltumapgādi.
Tas vienlaikus ir arī mūsu efektivitātes paaugstināšanas projekts, jo paredz ļoti daudz automatizācijas, lai centralizētu visu TEC vadību. Tas ir mūsdienīgs risinājums, ko nodrošina automatizācija, digitalizācija.
- Ko tas dos uzņēmumam un mums kā lietotājiem?
- Rīdzinieki tāpat turpinās saņemt karsto ūdeni, un ziemā mājās būs silti. Savukārt uzņēmumam tas dos daudz operatīvāku vadību. Tātad mēs varēsim centralizēti redzēt visus notikumus stacijā ne tikai koģenerācijas blokā, bet arī siltuma daļā. Vadīt šos procesus attālināti ir daudz ātrāk un efektīvāk.
- Jūs teicāt, ka vasarā ir tas laiks, kad var veikt TEC remontus. Vai ražotnes tobrīd vispār pārstāj strādāt?
- Nē, Rīgas TEC darbība neapstājas. Kopumā mums ir trīs energobloki. Divi ir izvietoti Rīgas TEC-2 un viens - Rīgas TEC-1. Šovasar mēs apturējām siltuma ražošanu Rīgas TEC-2. Nepieciešamo siltuma daudzumu nodrošināja TEC-1. Savukārt TEC-2 ar vienu energobloku ražoja elektrību kondensācijas režīmā, kas ir būtiski no energoapgādes drošuma viedokļa. Tas mums ļāva veikt rekonstrukcijas darbus un reizē nodrošināt rīdziniekus ar karsto ūdeni. Tāpēc ļoti svarīga ir plānošana.
- Tātad elektrība ir TEC blakusprodukts?
- Tā kā esam elektrības ražotāji, elektrība ir mūsu galvenais produkts. Rekonstruējot TEC, izšķīrāmies par labu gāzes stacijai, jo gan iepriekšējās desmitgadēs, gan tagad esam prāvas siltuma slodzes nodrošinātāji Rīgā. Pirms rekonstrukcijas, kad darbojās vecais energobloks, uz vienu saražoto elektrības vienību saražojām divas siltuma vienības. Tagad, pēc rekonstrukcijas, attiecība ir pretēja - uz vienu siltuma vienību iegūstam pusotras elektrības vienības. Tas mums sniedz iespēju ar vienu un to pašu izejvielu daudzumu iegūt gandrīz četras reizes vairāk elektrības un to pārdot Nord Pool Spot biržā.
Īstenībā mums nav blakusproduktu - visi, tajā skaitā siltums, ir konkurētspējīgi. Šobrīd Rīgā tiek būvētas jaunas šķeldas stacijas, kas radīs vēl lielāku konkurenci Rīgas apkures tirgū. Līdz ar to jau sekmīgi konkurējam elektrības tirgū, esam uzsākuši arī gāzes tirdzniecības piedāvājumus, konkurējot nule kā atvērtajā gāzes tirgū, un nākamais izaicinājums, kā jau minēju - konkurence siltuma tirgū.
- Pieminējāt gāzes tirgu. Kā uzņēmumam veicas brīvā gāzes tirgus apstākļos?
- Gāzes tirgus atvēršanai sākām gatavoties jau 2014. gadā, kad Lietuva sāka būvēt savu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli un mēs uzsākām pirmās sarunas par iespēju iegādāties gāzi no viņiem. Gāzes tirgus atvēršanai sekojām līdzi ļoti uzmanīgi, arī aktīvi piedalījāmies diskusijās. Šobrīd jau sesto mēnesi dzīvojam brīva gāzes tirgus apstākļos un redzam, ka mazumtirdzniecībā konkurence jau ir visai liela. Arī mēs piedāvājam savus produktus. Vērtējot gāzes piegādes piedāvājumus, var teikt, ka arī šajā segmentā tirgus darbojas. Kā jau iepriekš paredzējām, šobrīd ir divi galvenie gāzes avoti - dabasgāze, kas nāk pa cauruļvadiem no Krievijas, un sašķidrinātā gāze (LNG), kas ienāk caur Klaipēdas termināli. Patlaban formējam nākamās apkures sezonas gāzes portfeli: aptuveni viena sestā daļa būs caur Lietuvu iegādātā LNG gāze, pārējais - dabasgāze no Krievijas.
Iepirkumi jau ir veikti, un šobrīd notiek dabasgāzes iesūknēšana Inčukalnā. Mēs tomēr pirmajā apkures sezonā pēc gāzes tirgus brīvlaišanas nepaļaujamies tikai uz cauruļvadu piegādēm, jo mums jānodrošina stabila ražošana. Vērtējot tirgus tendences, var secināt, ka, atveroties gāzes tirgum, gan mums, gan citiem tirgus dalībniekiem ir daudz lielākas iespējas spiest uz piegādātājiem, lai viņi samazina cenu, nekā tas bija monopola situācijā. Līdz ar to gāzes tirgus atvēršanu uzskatām par ieguvumu gan patērētājiem, gan tautsaimniecībai kopumā.
- Vai gāzes cenu arī izdodas nospiest uz leju?
- Izdodas. Taču šeit jāpiebilst, ka gāzes kā produkta cenu nenosaka ne Latvijas gāze, ne Lietuvos duju tiekimas, ne arī kāds cits vietējais piegādātājs. To diktē pasaules tirgus, un piegādātāji faktiski cīnās tikai par mazu uzcenojuma daļu. Savukārt gāzes gala cenu patērētājam nosaka ne tikai gāzes cena, bet arī tīkla uzturēšanas izmaksas, piegāde u.tml.
Iepriekšējās un nākamās sezonas apkures cenas nevar precīzi salīdzināt, jo agrāk tās izrietēja no tarifiem, ko savukārt aprēķināja, izmantojot speciālas formulas. Tās ir balstītas uz deviņu mēnešu datiem un teorētiski iespējamiem izdevumiem. Objektīvi būtu salīdzināt iepriekšējo un pašreizējo gāzes cenu biržā. Vērtējot šādā griezumā, jāsecina, ka šogad tā ir nedaudz augstāka. Tas ir skaidrojams ar naftas cenu kāpumu, kam gāzes cenu kāpums ir bijis proporcionāls.
- Vai tas ietekmēs arī apkures cenu?
- To šobrīd ir grūti pateikt, jo uzņēmumiem, kas ražo siltumu no gāzes, ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Katru reizi, kad mainās gāzes cena, uzņēmumam būtu jādodas apstiprināt jauno tarifu. Faktiski tas nozīmē, ka šī procedūra būtu jāveic katru mēnesi, kas nav izdarāms. Tāpēc ir paredzēts speciāls tarifu piemērošanas mehānisms katram siltuma ražotājam, tajā skaitā mainot mērvienības - kubikmetrus aizvietojot ar kilovatstundām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šo jauno tarifu piemērošanas mehānismu mūsu TEC saražotajam siltumam ir apstiprinājusi. Tas nozīmē, ka apkures cena varētu mainīties ik mēnesi. Taču, tā kā nākotnē neredzam lielas gāzes cenu svārstības, arī rīdzinieki, visticamāk, nejutīs būtiskas izmaiņas. Skatoties uz nākamā gada forward jeb cenu nākotnes piegādēm, var redzēt, ka janvārī, februārī un martā gāzes cena ir nedaudz augstāka. Taču pēc tam cena atkal sāks samazināties. Šāda likumsakarība - dārga gāze ziemā, lēta vasarā - ir jau gadiem, to nosaka augstais gāzes pieprasījums ziemas apkures sezonā visā Eiropā.
Tas, kā piemērot gāzes cenu apkures tarifam, ir tikai viens no izaicinājumiem. Vēl cits risināmais, ko mēs redzam saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu, ir balansēšana. Iespējams, ka mazie lietotāji to nejūt, bet mēs kā lielākais gāzes patērētājs Latvijā to ļoti jūtam. Mums ik dienas Latvijas gāzei ir jāpasūta uzņēmumam nepieciešamais gāzes daudzums. Ja kaut kādu apstākļu dēļ, piemēram, elektrības vai siltuma ražošanas apjoma izmaņu gadījumā mums nav vajadzīgs viss pasūtītais gāzes daudzums vai arī pasūtīts par maz, mums ir jāmaksā tā saucamais nebalanss. Pie mūsu TEC ražošanas apjomiem tas veido diezgan lielas izmaksas. Ar nebalansu mums ir jārēķinās katru dienu, jo mainīgās siltuma slodzes dēļ nav iespējams tik precīzi prognozēt vajadzīgos ražošanas apjomus. Parasti visai precīzi varam pateikt vien stundu uz priekšu.
Taču pats galvenais izaicinājums siltuma uzņēmumiem Rīgā ir četru jaunu siltuma ražotņu būve - tās būs divas koģenerācijas stacijas un divi šķeldas katli. Līdz ar to Rīgā siltuma tirgū drīzumā darbosies seši uzņēmumi, kas savā starpā konkurēs. No valsts viedokļa tas nav pareizi, jo vissvarīgāk būtu domāt par primāro energoresursu ietaupījumu un efektivitāti. Visefektīvākais siltuma ražošanas veids ir koģenerācija. Taču rīdziniekus, protams, visvairāk interesē cena. Nav noslēpums, ka noteiktos apstākļos šķelda ir lētāka. Tā bija, piemēram, 2013. un 2014. gadā, kad tika pieņemti lēmumi par šķeldas ražotņu būvi. Šobrīd situācija ir mainījusies, gāze ir kļuvusi lētāka, bet šķelda - dārgāka. Līdz ar to arī atšķirības nav būtiskas. Iegūstot siltumu no šķeldas, valsts zaudētu primāro energoresursu ietaupījumu, bet rīdzinieki, iespējams, ietaupītu kādu eiro.
Mēs vienmēr esam atbalstījuši brīvo tirgu, bet tam, protams, ir jābūt godīgam un konkurētspēju veicinošam. Tāpēc šobrīd aktuāls ir jautājums, kā Rīgas siltums noorganizēs iepirkumu tirgu. Pašlaik par to notiek diskusijas. Rīgas siltums piedāvā noteikt cenu vienai nedēļai, savukārt mēs esam pārliecināti, ka pareizāk būtu to darīt ik dienas. Tas būtu izdevīgāk rīdziniekiem, jo, reaģējot uz elektrības tirgus izmaiņām, mēs varētu piedāvāt daudz dinamiskākas un lielākas atlaides siltumam. Ir valstis, kurās siltuma iepirkums notiek pat reizi stundā.
- Vai dabasgāze TEC vajadzībām joprojām tiek glabāta Inčukalnā, un vai ir kādas izmaiņas tarifos pēc gāzes tirgus atvēršanas?
- Lielāko daļu ražošanas vajadzībām nepieciešamās gāzes glabāsim Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK). Un par to, protams, ir jāmaksā. Gāzes krātuvju galvenā nozīme ir tāda, ka tās ļauj uzglabāt vasarā lētāk iepirkto gāzi un izmantot to tad, kad tās cena tirgū ir augsta. Līdz ar to mums kā uzņēmumam glabāt gāzi Inčukalnā būs izdevīgi vien tad, ja maksa par to būs mazāka nekā sezonālā starpība starp lētāko un dārgāko gāzes cenu.
AS Conexus Baltic Grid ir veicis uzglabāšanas pakalpojuma izsoles, paredzot piemaksas tirgus dalībniekiem, kuri savu gāzi glabās Inčukalnā līdz zināmam periodam. Tas ir nepieciešams, jo Inčukalna gāzes krātuvei ir savas tehniskās vajadzības, proti, krātuvi nedrīkst iztukšot pilnīgi. Arī mēs piedalījāmies izsolē un ieguvām tiesības tur glabāt mums vajadzīgo apjomu.
Kā tas attīstīsies tālāk, grūti teikt. Viss atkarīgs no tirgus, jo, ja Inčukalna izmaksas būs augstas, tirgus dalībnieki meklēs citas iespējas.
- Vai rīdzinieki paliktu bez apkures, ja pēkšņi vairs nebūtu pieejama dabasgāze pa cauruļvadu?
- Tā kā krīzes vai avārijas situācijas novēršanai katrā no TEC ir dīzeļdegvielas krājums, galvaspilsēta bez apkures nepaliktu. Dīzeļdegvielas apjoms ir paredzēts, lai nodrošinātu siltumapgādi piecām dienām, ja gaisa temperatūra ir -20 °C. Ja laiks ir siltāks, tad ar rezerves dīzeļdegvielu pietiktu ilgāk. Agrāk avārijas gadījumiem bija paredzēts izmantot mazutu, bet, tā kā mēs esam atbildīgs un videi draudzīgs uzņēmums, atteicāmies no šī videi salīdzinoši nedraudzīgā kurināmā un, veicot TEC rekonstrukciju, pārgājām uz dīzeļdegvielu, kas ir arī ekonomiski izdevīgāks variants. TEC darbinot ar dīzeļdegvielu, elektrību gan nevarēsim ražot.
- Tā kā elektrības cenai ir tendence samazināties, varbūt ir vērts pāriet uz elektrības izmantošanu apkurei?
- No resursu viedokļa elektrība ir dārgāka nekā centrālā apkure. Tomēr skandināvi un igauņi elektrību māju apsildei izmanto diezgan bieži. Centralizēta apkure ir efektīva tajās vietās, kur tā ir vēsturiski izveidota un kur uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas. Taču, ja centrālās apkures tīkls Rīgā būtu jāierīko no jauna, es teiktu, ka vieglāk būtu apkurei izmantot elektrību.
Arī šobrīd laukos, kur nav pieejama centralizētā apkure, elektriskā apkure ir efektīva un lietošanā ērta. Piemēram, ar Elektrum Viedo māju var regulēt temperatūru mājoklī un veikt izmaiņas pat attālināti.
Jaunākie risinājumi paredz iespēju, ka elektriskie sildītāji ar interneta starpniecību paši pieslēdzas elektrotīklam tajā brīdī, kad elektrības cena ir viszemākā, pārējā laikā sildītājs uztur tikai minumu. Šādā gadījumā vissvarīgākais ir tas, kā saražoto siltumu uzkrāt. Viens variants ir karstā ūdens boilers, kas silda ūdeni lētākās elektrības brīžos un pārējā laikā tikai uztur to noteiktā temperatūrā. Taču ir vēl arī citi risinājumi. Viena tāda izpētē esam iesaistījušies arī mēs. Starptautisku pētījumu projekts RealValue (Realising Value Electricity Markets with Local Smart Electric Thermal Storage Technology) paredz veikt viedo elektrisko termoakumulācijas sildītāju - Smart Electric Thermal Storage - izpēti reālos apstākļos. Šie viedie sildītāji pēc būtības atgādina siltuma mūrīšus, kuri pēc uzsildīšanas vēl ilgi tur siltumu un lēnām to atdod apkārtējai telpai. Arī šie viedie sildītāji darbojas pēc līdzīga principa, tikai modernā izpildījumā. To darbību iespējams ieprogrammēt tā, ka uzsilšana notiek brīdī, kad elektrības cena ir viszemākā. Ierīce siltumu spēj saglabāt 24 stundas un sildīt telpu, kad vajag.
Domāju, ka viedā māja, saules paneļi un viedie sildītāji ir nākotne un elektriskā apkure kļūs arvien konkurētspējīgāka. Turklāt pēc starpsavienojuma ar Zviedriju izveides elektrības cenām Latvijā ir tendence samazināties. Skandināvijā attīstās elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem, kas saņem subsīdijas un tādējādi konkurē ar tradicionālajiem elektrības ražotājiem. Tādējādi biržā cenas samazinās, bet gala lietotājs Skandināvijā subsīdiju jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpuma dēļ par elektrību maksā dārgāk. Līdz ar to var teikt, ka par mūsu lētāko elektrību samaksā skandināvu lietotāji, kuriem ar katru gadu ir jāmaksā augstāka OIK.
- Latvijā OIK pagaidām daļēji sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Nākotnē ir paredzēts elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tas nozīmē, ka Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 atbalstu saņemtu vien 25% apmērā. Vai tas būs pietiekami, lai uzņēmums varētu nodrošināt siltumu Rīgai par konkurētspējīgu cenu?
- Priekšlikums paredz, ka valsts atpērk no mums saistības par jaudas maksājumiem, kas saistītas ar kapitālieguldījumiem TEC. Un 25% maksājums paliek tā saucamajām fiksētajām izmaksām, lai TEC varētu palikt strādāt Nord Pool Spot (NPS) tirgū. Arī līdz šim mums neviens nepiemaksāja par saražoto elektroenerģiju, par gāzi maksājām tik, cik tā maksā, un atbalsts sedza tikai fiksētās izmaksas plus kapitālieguldījumus, pārējais bija jānopelna NPS tirgū. Ar 25% atbalstu varam konkurēt tirgū. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk krīzes un avārijas gadījumos mēs būsim pieejami augstsprieguma tīklam ar visu savu jaudu. Vienīgi TEC var nodrošināt Latvijai nepieciešamo elektrības patēriņu, HES to spēj vien tad, kad ir pietiekami ūdens resursi.
Kompensācijas samazināšana noteikti arī nebūs iemesls, lai pieaugtu elektrības vai siltuma tarifi.
***
UZZIŅAI
Rīgas TEC-1
• Uzcelta 1958. gadā, pilnībā rekonstruēta 2005. gadā.
• Stacijā tiek ekspluatētas divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un trīs ūdens sildāmie katli centralizētai siltumapgādei.
• TEC-1 uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MW, bet siltuma jauda - 493 MW.
• 2016. gadā TEC-1 saražoja 613 GWh elektroenerģijas un 1110 GWh siltumenerģijas.
Rīgas TEC-2
• Uzcelta 1973. gadā, pirmā bloka rekonstrukcija pabeigta 2008. gadā, otrā - 2013. gadā.
• Stacijā tiek ekspluatēti divi kombinētā cikla gāzes turbīnas bloki un pieci ūdens sildāmie katli. Šobrīd Rīgas TEC-2 ir modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrostacija Baltijā.
• Elektriskā jauda koģenerācijas režīmā sasniedz 832 MW, abu energobloku siltuma jauda koģenerācijas režīmā - 544 MW.
• Elektriskā jauda kondensācijas režīmā sasniedz 881 MW. Savukārt kopējā Rīgas TEC-2 siltuma jauda, ieskaitot ūdens sildāmos katlus, sasniedz 1124 MW.
• 2016. gadā Rīgas TEC-2 saražoja 1593 GWh elektroenerģijas un 1307 GWh siltumenerģijas.