Vien 24% cilvēku ar invaliditāti Latvijā ir nodarbināti
Tikai ceturtā daļa cilvēku ar invaliditāti Latvijā ir nodarbināti. Cilvēku ar invaliditāti bezdarbnieku statistiskais portrets rāda, ka 46 procentiem nav pietiekamas izglītības. Labklājības ministrija iecerējusi reformas, galveno uzsvaru liekot uz nodarbinātības veicināšanu. Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" uzskata, ka pašlaik ir īstais brīdis, lai atbalsta sistēmu cilvēkiem ar invaliditāti pārskatītu un darba vidi viņiem padarītu pieejamāku.
No gandrīz 170 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti Latvijā algotu darbu strādā nedaudz vairāk nekā 40 000 cilvēku, un tie ir 24 procenti no kopējā cilvēku ar invaliditāti skaita. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka par bezdarbniekiem reģistrējušies ap 8000 cilvēku ar invaliditāti. Sīkāka datu analīze rāda, ka 54 procenti no šiem bezdarbniekiem ir trešā invaliditātes grupa, 43 procentiem - otrā, bet trīs procentiem - pirmā invaliditātes grupa. Vairāk nekā puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir ilgstoši bez darba. Tāpat vairāk nekā puse (57,8 procenti) no šiem bezdarbniekiem ir cilvēki 50 gadu vecumā un vecāki. Jauniešu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku rindās ir salīdzinoši neliels - 3,4 procenti.
NVA apkopojusi datus arī par profesijām, kādās cilvēki ar invaliditāti pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas strādājuši visbiežāk, un tie lielākoties ir mazkvalificēti darbi: palīgstrādnieks, apkopējs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, sētnieks, automobiļa vadītājs, zivju apstrādātājs, kurinātājs. 44 procentiem cilvēku ar invaliditāti no bezdarbniekiem ir profesionālā izglītība, taču 46 procentiem - vispārējā vidējā, pamata izglītība vai nav izglītības. Cilvēki ar invaliditāti ne tikai darbu zaudē, bet arī to atrod - gada laikā darbā iekārtojas aptuveni 3000 bezdarbnieku ar invaliditāti, daļa no viņiem pēc kāda no aktīvās nodarbinātības pasākumiem.
NVA direktore Evita Simsone stāsta, ka cilvēki ar invaliditāti, tāpat kā ikviens cilvēks, var iesaistīties apmācību pasākumos - iegūt profesiju vai atjaunot profesionālās zināšanas, ja iepriekš iegūtā profesija zaudējusi aktualitāti. Plašas iespējas dod nodarbinātības pasākumi - subsidētās darba vietas un algotais pagaidu darbs. Jauniešiem bezdarbniekiem atbalsts tiek paredzēts jauniešu garantijas ietvaros. NVA plāno īpašu ēnu dienu, kad sadarbībā ar uzņēmējiem aicinās cilvēkus ar invaliditāti iepazīties ar darba vidi uzņēmumos.
Piemēram, subsidētā darba ietvaros valsts garantē algu pusotras minimālās algas apmērā, kā arī nodrošina finansējumu darba vietas pielāgošanai cilvēkam ar invaliditāti, ja tas nepieciešams. Speciālo palīglīdzekļu centra vadītājs Toms Berāts stāsta, ka biedrība jau vairākus gadus ir iesaistījusies šajā projektā un pieredze ir ļoti laba. «Taču saskaramies ar šādu problēmu: mēs vēlētos konkrētam cilvēkam nodrošināt darbu arī turpmāk, jo esam ieguldījuši apmācībā, sagatavošanā, taču valsts atbalsts ir tikai uz laiku, tagad meklējam iespējas,» atzīst T. Berāts. Biedrība ir maza, tapēc tai ir ierobežoti finanšu resursi. Ilvars, kurš strādā šo darbu, stāsta: «Māku ar tehniskajām lietām darboties, datorsistēmām, es pielāgojos un daru to, kas jādara. Man ir liela pieredze ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.»
Lai gan pašlaik ir iespējams saņemt atbalstu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai, iesaistītie atzīst, ka atbalsts no valsts programmām būtu nepieciešams ilgāk par diviem gadiem, jo personai ar invaliditāti konkurētspēja tomēr nav vienlīdzīga ar darbinieku bez funkcionāliem ierobežojumiem. «Es zinu noteikti, ka varu te strādāt un gribu strādāt,» uzsver Ilvars.
Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, projekta Trīs ceturdaļas, līguma Nr. 2017.LV/MA/PI/05/01 ietvaros.