Šogad straujākais atalgojuma kāpums pēdējo astoņu gadu laikā

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā. Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu.

Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem - labāk izprast darbinieku motivāciju,” komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Atalgojuma tendences

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados.

“Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% - palielināt strādājošo skaitu,” norāda Anta Praņēviča.

Dažiem atalgojums nākamgad pieaugs straujāk

Lai gan tirgū jūtama vispārēja konkurence par darbiniekiem kopumā, šobrīd īpaši liels pieprasījums ir pēc jaunākajiem speciālistiem un fiziskā darba veicējiem. Tā kā šo darbinieku, visticamāk, trūks arī nākamajos gados, šīm darbinieku grupām prognozējams visstraujākais atalgojuma pieaugums. Tāpat arī redzams, ka joprojām ir un vēl saglabāsies liels pieprasījums pēc IT speciālistiem, datu analītiķiem un inženieriem.

Būtiskākie faktori, uz kuriem raugoties, tiek lemts par konkrētā darbinieka algas paaugstinājumu, ir individuālie darba sasniegumi. Taču īpaši atzīmējams, ka šogad kā otrs svarīgākais faktors tika minēts arī atalgojums darba tirgū, kas norāda - lemjot par savu darbinieku algām, darba devēji izjūt spiedienu no tirgus puses. Šo lēmumu pieņemšanā konkrētās organizācijas darba rezultāti ir tikai trešais būtiskākais faktors, uz ko darba devēji balstās.

“Pēc novērotā redzam, ka, lai novērstu noteiktu specialitāšu darbinieku trūkumu, organizācijas nesteidzas noteikt augstāku atalgojumu kā konkurentiem. Tā vietā sekmīgi noris sadarbība arī izglītības iestādēm, studentu pieņemšana praksē, jau esošo darbinieku apmācība un pārkvalificēšana, kā arī, domājot ilgtermiņā, stratēģiska savu cilvēkresursu plānošana,” stāsta Anta Praņēviča.

AFP/ SCANPIX

Motivē ne tikai atalgojums

Arvien biežāk vērojams, ka organizācijas savus darbiniekus motivē ne tikai finansiāli. Tikpat nozīmīga ir labvēlīgas un komfortablas darba vides radīšana, kā arī darba laika elastīgums. Joprojām palielinās to organizāciju skaits, kas pilnveido darba telpas, ieviešot tajās, piemēram, stāvgaldus vai ergonomiskās bumbas.

“Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto savu darbinieku motivācijas veicināšanu izvirza par prioritāti. Darba devēji iesaistās darbinieku veselības un labsajūtas uzlabošanā, iekārtojot ergonomisku darba vidi ar stāvgaldiem, atpūtas stūrīšiem, telpām stiepšanās vingrinājumiem, nodrošinot ar veselīgām uzkodām un vitamīniem, kā arī mudinot darbiniekus vairāk kustēties ikdienā un veikt regulāras veselības pārbaudes,” piebilst Anta Praņēviča.

Tāpat arī turpinās tendence atbalstīt darbiniekus, kuriem ir bērni. Darba vietās tiek ierīkotas bērnu istabas vai nolīgtas auklītes, tāpat arī aizvien populārāka kļūst prakse organizēt t. s. bērnu dienas, kad darbinieki tiek mudināti ņemt bērnus līdzi uz darbu.

Tiek domāts arī par individuālu pieeju dažādu darbinieku atšķirīgajām interesēm un prioritātēm. Tā labad tiek ieviesta iespēja darbiniekiem izvēlēties sev aktuālākos un atbilstošākos atvieglojumus vai labumus no iepriekš definēta labumu groza.