Latvija ievērojami samazinājusi elektrības cenu starpību ar kaimiņiem

Pēdējā gada laikā Latvijai ir izdevies ievērojami samazināt elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas kaimiņvalstīm. Lai arī Latvijas mājsaimniecības par elektrību joprojām maksā visvairāk, šie izdevumi turpina kristies, un cenu starpība ar Igauniju, kur ir vēsturiski zemākās vairumtirdzniecības cenas, ir mazinājusies gandrīz divkārt.

Analizējot elektrības izmaksas vidēja izmēra mājsaimniecībai katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū un pārskatītā sadales tarifu struktūra nesusi pozitīvu rezultātu arī Latvijā. Vēl joprojām aktuāls ir jautājums, kā Latvijā veidot konkurētspējīgas elektrības izmaksas, nepaļaujoties tikai uz elektroenerģijas cenu kritumu, bet turpinot samazināt citas elektrības rēķina sastāvdaļas.

Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

NordBalt kabelis izraisa cenu kritumu, bet ne visiem

Būtisku kopējo elektrības izmaksu samazinājumu Latvijā nodrošināja elektroenerģijas cenas kritums vairumtirgū, ko veicināja pērn iedarbinātais NordBalt kabelis starp Lietuvu un Zviedriju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas reģions ieguva tiešu pieeju lētākai elektroenerģijai un varēja izlīdzināt cenu atšķirības ar Igauniju, kuras starpsavienojumi ar Somiju dažkārt izraisīja pat divkāršas elektroenerģijas cenu atšķirības. Nepilna gada laikā elektroenerģijas cenas Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū ir ievērojami kritušās un vienas megavatstundas cenu atšķirības ar Igauniju mēneša griezumā nav pārsniegušas pāris eiro.

Ne Latvijas, ne Lietuvas mājsaimniecības vairumtirgus pozitīvās tendences līdz šim gan nav būtiski izjutušas. Latvijas mājsaimniecību tirgū vēl nav pietiekoši liela konkurence, kas brīvā tirgus apstākļos ir viens no galvenajiem cenu izmaiņu virzītājiem un tikai neliela daļa mājsaimniecību izmanto biržas cenai piesaistītus produktus. Savukārt Lietuvā joprojām tiek saglabātas regulētās cenas, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par elektrību ir attiecīgi par 27% un 20% zemāki nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvas politiķi vēl ir drosmīgu lēmumu priekšā, jo ir skaidrs, ka regulētajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena neatbilst reālajai situācijai tirgū un tiek ievērojami subsidēta.