Mediķu algas valsts sektorā nebūs samērojamas ar privāto sektoru

© SCANPIX

Mediķu algas valsts sektorā, tostarp ar nākamgad plānoto atalgojuma palielinājumu, nebūs samērojamas ar privātā sektorā strādājošo darba samaksu, šodien žurnālistiem teica veselības ministre Anda Čakša.

Viņa skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā iezīmēta summa, kas no kopējā finansējuma būs paredzēta mediķu atalgojumiem, tomēr arī šis atalgojuma pieaugums nebūs samērojams ar tirgus situāciju privātajā sektorā, proti, iemeslu, kāpēc ārsti izvēlas pāriet no valsts sektora privātajā.

Čakša norādīja, ka atalgojums valsts sektorā nekad nevar pieaugt tik straujā tempā, tomēr arī patlaban iecerētais atalgojuma kāpināšanas solis, pēc ministres domām, ir "pietiekami plats" un būtisks solis situācijas uzlabošanai.

SCANPIX

Vienlaikus Čakša sacīja, ka uz vienu ārstu bāzes tarifs nākamgad pieaugs par 22%, taču maksimālā summa, piemēram, diennakts režīmā strādājošajiem, varētu sasniegt pat 40%.

Kā intervijā teica Čakša, viņu veselības aprūpes sistēmas reformas īstenošanas gaitā satrauc mediķu atalgojuma pieauguma straujums.

Ministre norādīja, ka šodienas situācijā reformā ļoti ambiciozi uzlikts, ka solis uz nākamo gadu ir vidēji pie 40%, tomēr jāatceras, ka tas ir tarifā, un lielā mērā šis pieaugums vēl neatrisina veselības sistēmas atalgojuma problēmu.

Čakša skaidroja, ka šis pirmais solis nākamgad palielināt mediķu algas tikai aizsāk atalgojuma problēmas risināšanu, kas nozīmē, ka ar viena gada pieaugumu nepietiek, tam jābūt secīgi trīs, četrus gadus, lai sistēma atkoptos. "Tieši par šo atalgojuma pieauguma pēctecību man ir lielākās bažas. Vēlos, lai pieaugums mediķu algām nebūtu tikai iesākums, bet tam būtu nopietna pēctecība un šis finansējums turpinātu pieaugt," norādīja ministre.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais