Piena produktu cenu kāpums veikalos neatspoguļojas piena ražotāju maciņos

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Piena produktu cenu kāpums veikalos neatspoguļojas piena ražotāju maciņos, uzsvēra Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, lai gan veikalos atsevišķu piena produktu cenas pēdējos mēnešos ir teju dubultojušās, piena ražotāju ienākumu pieaugums nav jūtams. "Piena ražotāji uzskata, ka par saražoto produkciju jāsaņem pienācīga samaksa. Šī brīža piena iepirkumu cenas svārstās ražošanas pašizmaksas robežās. Ja veikalā redzam kāda piena produkta cenas kāpumu dubultā, tad gribētos redzēt arī iepirkuma cenas kāpumu, taču tas nenotiek," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka piena ražotāji praktiski nevar ietekmēt piena produktu cenas veikalu plauktos. "Gribētos, lai patērētāji saprot, ka šāds cenas kāpums nav ražotāja, fermas īpašnieka untums. Piena iepirkuma cenas nav dubultojušās. Diemžēl piena pircēji un ražotāji ir tie, kas vismazāk spēj ietekmēt cenu veikala plauktā. Ražotājs joprojām knapi savelk galus - tāpēc šajā situācijā ļoti gribētos redzēt, cik par vienu piena litru pelna pārstrādātājs un veikals," atzīmēja LOSP Piena grupas vadītājs.

LETA/ Centrālā statistikas pārvalde

Jau ziņots, ka atbilstoši Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aplēsēm šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā pirmo ceturksni Latvijā augšas piena produktu cenas. Piemēram, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% cenas minētajā periodā palielinājušās par 11% - no 2,7 eiro līdz trim eiro kilogramā, savukārt biezpienam ar tauku saturu 9%, sviestam ar tauku saturu 82-82,5%, kā arī saldajam krējumam "Kārums" ar tauku saturu 10% cena pieaugusi par 10%. Taču tiek prognozēts, ka atsevišķiem produktiem cenu kāpums vēl ir tikai gaidāms.

Savukārt piena iepirkuma cena 2017.gada jūnijā provizoriski bijusi 291,46 eiro par tonnu, kas ir par 1,1% vairāk nekā maijā.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais