Pērkamos deputātus LTRK neatklāj

Saeimas deputāti vakar neveiksmīgi mēģināja noskaidrot, ko nozīmē Žanetas Jaunzemees-Grendes publiskie apgalvojumi par deputātu pērkamību.

Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar izjautāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Žanetu Jaunzemi-Grendi. Deputāti jutās apvainoti par viņas iepriekš teikto, bet Ž. Jaunzeme-Grende atteicās nosaukt kaut vai vienu konkrētu gadījumu, kurā deputātiem būtu maksāts par likumu pieņemšanu pēc maksātāja pieprasījuma.

Gatavojot uzņēmējdarbības plānu, LTRK aptaujāja aptuveni 4000 uzņēmēju. Šajās aptaujās uzņēmēji informējuši par korupciju likumu pieņemšanas procesā, un, pamatojoties uz šajā aptaujā iegūto informāciju (tai skaitā anonīmu), Ž. Jaunzeme-Grende izdarījusi secinājumus, kuri izskanēja arī plašsaziņas līdzekļos. Sašutušie Saeimas deputāti vakar iztaujāja LTRK vadītāju, taču konkrētas atbildes neieguva.

Uz Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītāja Venta Armanda Kraukļa (TP) aicinājumu atbildēt uz jautājumu, kurš uzņēmējs un kurā nozarē ir devis kukuļus deputātiem, vai vismaz minēt vienu likuma pantu, kurš būtu pieņemts viena uzņēmuma interesēs, Ž. Jaunzeme-Grende atbildēja, ka to neatklās deputātu uzbrūkošās attieksmes dēļ.

"Uzņēmēji baidās atklātībā nosaukt šādus faktus, jo tas varētu draudēt ar viņu biznesa iznīcināšanu. Turklāt nav garantijas, ka kaut kas mainīsies. Atcerēsimies kaut vai Jūrmalgeitu vai Daimlergeitu," pēc sēdes klāstīja Ž. Jaunzeme-Grende. Taču viņa nevēlējās arī mediju pārstāvjiem atklāt vairāk informācijas un nevarēja minēt arī kaut vai aptuvenu skaitu uzņēmēju, kuri ir informējuši viņu par šādu problēmu.

Par to, vai tiešām ir iespējams ar kukuļu palīdzību ietekmēt likuma pieņemšanas gaitu, deputāti šaubījās. "Ja kāds deputāts, apspriežot kādu likuma grozījumu projektu, vilktu deķīti uz savu pusi, citi deputāti to tūlīt pamanītu. Kamēr vadu Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdes, šādi gadījumi nav bijuši," uzsvēra V. A. Krauklis. Savukārt komisijas locekle Anna Seile (PS) izteica apgalvojumu, ka viņa no uzņēmējiem esot dzirdējusi par LTRK korumpētību, tomēr pierādījumu viņai neesot.

Mārtiņš Roze (ZZS) norādīja, ka Latvijā korupcija ir ļoti jutīgs temats. "Ja aptaujā tiek taujāts, vai Latvijā ir korupucija, ļoti daudzi respondenti atbild pozitīvi. Taču, kad viņiem prasa, vai pašam vai arī kādam no ģimenes locekļiem ir nācies pašam saskarties ar korupciju, atbilde lielākoties ir negatīva," sacīja M. Roze.

Uzklausot deputātu teikto, LTRK vadītāja norādīja, ka viņa uz tikšanos ar komisiju nav ieradusies, lai mētātos ar akmeņiem, bet konstruktīvi censtos risināt uzņēmēju problēmas. Ž. Jaunzeme-Grende arī vairākkārt tikusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem un pārrunājusi korupcijas riskus. Tiesa, konkrētus gadījumus par iespējamo Saeimas deputātu pērkamību viņa KNAB līdz šim neesot atklājusi.

Arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs Neatkarīgajai atzina, ka līdz šim KNAB nav bijušas sarunas ar LTRK par konkrētiem deputātu pērkamības gadījumiem. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmēji nevērstos tieši birojā. "Informāciju pārbaudīt ir vieglāk tad, ja tā tiek pausta tieši, nevis sākumā apspriesta publiski," sacīja A. Vitenburgs.