Latvijai lielāka prioritāte ir kaut ko uzbūvēt, nevis ieguldīt cilvēkos, šādu viedokli diskusijā par kohēziju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) pauda Eiropas Komisijas (EK) nodarbinātības un sociālo lietu jautājumu pārstāvis Andis Skrastiņš.
Kā sacīja Skrastiņš, redzams, ka Latvija diezgan uzskatāmi visos rādītājos atpaliek no Lietuvas, piemēram, jauniešu izglītības līmeņa ziņā un pētniecībā. Viņš norādīja, ka Lietuvas kolēģu vidū kohēzija netiek uzskatīta par ļoti svarīgu, jo Eiropas nauda bijusi svarīgāka brīdī, kad tā iestājās ES un bija problēmas ar infrastruktūru.
Savukārt EK ekonomists Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka svarīgi saprast, kā izdarīt vairāk ar mazākiem resursiem, lai brīdī, kad nauda no ES saruktu, Latvija pati spētu izdarīt vairāk. Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) vērsa uzmanību, ka Latvija ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas rādītājos par iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju.
"Saprotot to, ka par spīti visiem ES ieguldījumiem, mēs tomēr atpaliekam no mūsu kaimiņiem rādītājos par IKP uz vienu iedzīvotāju, iestājās smaga apziņa, ka scenārijs ir ļoti dramatisks un plaisa palielinās. Ir svarīgi katram izprast, ka tā tas patiešām ir. Tomēr mums nevajag to uztvert kā traģēdiju, jo rādītāji dažādu iemeslu dēļ ir arī objektīvi," sacīja Čigāne.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Pēc viņas domām, viena no lielajām "nekohēzijām" parādās "oligarhu sarunās", minot, ka tepat blakus dzīvo sabiedrības locekļi, kas uzskata, ka valsts ir instruments savu vēlmju apmierināšanai. Vienlaikus Čigāne kā vitāli svarīgu uzsvēra lemšanu Saeimā par progresivitātes ieviešanu Latvijas nodokļu sistēmā.
Žurnālists Didzis Meļķis pauda viedokli, ka Latvijā, runājot par kohēziju, nav redzama eiroskepse, bet gan izteikts "eirokriticisms". Meļķis klātesošajiem atklāja savus novērojumus, kas liecinot par nozaru un darba devēju kritisko nostāju par kohēziju jeb ES naudu. Pēc šo cilvēku domām, kohēzija ir apslāpējusi Latvijas spēju pašiem pieņemt kādas politikas un tās izstrādāt no nacionālo interešu viedokļa. "Piektā daļa tautas ir diasporā, un tas ir tas lieliskais kapitāls, kas jāliek lietā," piebilda žurnālists.
Jau ziņots, ka Saeimā šodien notiek neformālās sadarbības forums ES un citās starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Foruma pirmajā sesijā tika diskutēts par diasporas profesionāļu sadarbību un iespējām pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski. Otrā sesija tika veltīta diskusijai par kohēziju Latvijā un ES. Savukārt trešajā sesijā tās dalībnieki runāja par latviešu valodu kā ES oficiālo valodu, kas ir ieguvums Latvijai un valodas attīstībai.
Pasākumu organizē Saeimas Eiropas lietu komisija un Eiropas Latviešu apvienība (ELA), un tā mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijā strādājošajiem un latviešu diasporas profesionāļiem.
