Karstās diskusijās pieņem, ka saimniecisko darbību un autoratlīdzību VSAOI jāveic pensiju 1.līmenī

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, šodien nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Šāds risinājums šodien pēc karstām diskusijām tika pieņemts, sešiem komisijas deputātiem balsojot par, bet četriem - pret.

Deputāti asi kritizēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, kas paredzēja, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī.

Īpaši asu kritiku par iemaksu novirzīšanu 3.pensiju līmenim izteica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka šādā veidā privātajam sektoram tiktu uzdāvināts liels finansējums, turklāt atvēlēta arī šīs naudas administrēšana.

Klementjevs vairākkārt uzstāja LM dalīties ar aprēķiniem, cik liels finansējums šādā veidā tiktu nodots privātajām struktūrām, tomēr precīzu atbildi nesaņēma.

Tāpat ar grozījumiem šodien tika precīzāk iezīmēts, ka 1% VSAOI tiks novirzīts veselības aprūpei. Vienlaikus deputāti vairākkārt norādīja, ka tieši Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas patlaban top, būs tas, kurā detalizēti tiks atspoguļots, kā izpaudīsies veselības aprūpes finansēšana.

Kā ziņots, Ministru kabinets 25.jūlijā atbalstīja priekšlikumu virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.

Valdība toreiz nevienojās, kurā pensiju līmenī novirzīt sociālās iemaksas - pirmajā vai trešajā, ļaujot par šo jautājumu diskutēt un lemt Saeimas Sociālo lietu komisijā.

Iepriekš LM informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic iemaksas pensiju 3.līmenī. Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas deputāti kritizēja ieceri novirzīt šis iemaksas 3.līmenī, un darba grupā bija iecerēts šo priekšlikumu pilnveidot.

Tāpat LM norādīja, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.

Līdz ar to likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas pēctaksācijas gadā līdz 1.februārim veiks par personu samaksāto VSAOI summēšanu.

LM priekšlikums paredzēja, ka, ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3.līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2.līmenī, ja persona ir pensiju 2.līmeņa dalībnieks.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka pašnodarbināta persona veic VSAOI no visiem ienākumiem, un, lai palielinātu pašnodarbinātas personas sociālo nodrošinājumu vecumdienās, likuma grozījumos noteikts, ka VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem, t.i., no brīvi izraudzīta objekta paliktu līdzšinējā kārtība un likme, savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai pensiju pirmajā un otrajā līmenī.

Minētie likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 90 000 saimnieciskās darbības veicējiem, 11 450 pašnodarbinātajiem un 3651 autoralīdzību izmaksātājiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais