Tautieši ārzemēs nemierā ar VID plāniem uzraudzīt viņu bankas kontus

Ārzemēs dzīvojošo tautiešu vidū sašutumu izraisījušas vairākas ieceres - gan tas, ka turpmāk visa viņu Latvijas banku kontu informācija tiks darīta zināma Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan banku plāni ziņot par apgrozījumu virs 15 000 eiro gadā, kas, piemēram, Lielbritānijā strādājošajiem nebūt nav milzīga summa, jo ir mazāka par minimālo gada algu, ziņo sabiedriskā medija portāls lsm.lv.

Vēstules no Latvijas bankām ir saņēmuši gan tie, kuri ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārzemēs, gan tie, kuri joprojām deklarēti Latvijā. Izrādās, ka bankas to, vai konkrētā persona dzīvo Latvijā vai ne, var secināt pēc klienta sniegtās kontaktinfromācijas bankai.

Informācija par ziņošanu par nerezidentu banku kontiem parādījās jau pagājušajā gadā, taču, runājot par nerezidentiem, parasti ar to domājam, piemēram, Krievijas vai Ukrainas pilsoņus, nevis savējos ārzemēs. Iespējams, ka tādēļ šī informācija tika palaista garām. Taču arī Latvijas pilsoņi, dodoties dzīvot uz citām valstīm, kļūst par Latvijas nerezidentiem, un tas nozīmē, ka banku pienākums ir ziņot VID arī par ārzemēs dzīvojošo tautiešu banku kontiem Latvijā.

Tā kāds Anglijā dzīvojošs latvietis stāsta, ka viņa draugi ir tik ļoti sašutuši par jauno kārtību, ka domā par atteikšanos no Latvijas pilsonības:

"Daudzi cilvēki līdz šim šaubījās, vai pieņemt to Anglijas pilsonību, un tad šis banku gājiens... Es tā īstenībā nebiju aizdomājies, man tas nav aktuāli, es te atbraucu savu biznesu būvēt. Bet realitāti ir tāda, ka, jā, jau ir vesela kaudze, kas šaubījušies, vai [nevajadzētu] atteikties no Latvijas pilsonības un kļūt par Apvienotās Karalistes pilsoņiem, - tad tagad pēc šī VID paziņojuma viņiem daudziem tās šaubas ir atkritušas."

Taču šinī gadījumā tā nav Latvijas vaina, jo visās Eiropas Savienības valstīs ir spēkā 2014.gada 9.decembra Eiropas Padomes Direktīva un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais globālais standarts, kas paredz, ka šogad 52 valstis sāks savstarpēji apmainīties ar informāciju par nerezidentiem, nākamgad šīm valstīm pievienosies vēl virkne citu. Tas nozīmē, ka visām finanšu iestādēm ir jāziņo par nerezidentu konta stāvokli vienreiz gadā, un šī informācija tiks nosūtīta tālāk attiecīgās valsts nodokļu inspekcijai.

SCANPIX

Ārzemēs dzīvojošs Latvijas pilsonis var nebūt oficiāli deklarējis savu dzīvesvietu ārpus Latvijas, taču bankas izvērtēs bankas konta kontaktinformāciju, un, ja tā norādīs uz iespējamu dzīvesvietu ārzemēs, tad tiks ziņots VID, un tālāk VID ziņos attiecīgajai valstij. Par dzīvesvietu ārzemēs var liecināt, piemēram, telefona numurs ārzemēs, dzīvesvietas vai korespondences saņemšanas adrese ārzemēs, arī rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz citu valsti. Ja konta informācija neatbilst patiesībai, tad nepieciešams informēt banku.

Tieši tādi paši noteikumi ir arī citās valstīs. Populārā kluba "Četri balti krekli" dibinātājs Oskars Tutiņš, kuram Lielbritānijā šobrīd ir savs bizness, uzskata, ka tiem, kuri darbojās legāli, nav ko baidīties:

"Tie, kuri mēģina kaut ko iegūt šeit no sociālajām atbalsta programmām, kādus papildus bonusus, tie arī varētu mazliet raustīties un satraukties. Taču ar tiem, ar kuriem es esmu runājis, ja viņš ir Anglijā: nu, kas viņam Latvijā notiek - viņš ir izīrējis savu dzīvoklīti, kāpēc viņam jāuztraucas, ka kāds viņu medīs rokā. Tas tā nav, jo tie, kas dzīvo Anglijā pēc angļu nodokļu likumiem, tie ir droši. Tie, kas dzīvo pēc Latvijas nodokļu likumiem, tie vispār visas pasaules uztverē ir eņģelīši, ja viņi spēj uzturēt savu biznesu pēc Latvijas nodokļiem. Tā ka tur nav nekādam uztraukumam pamata."

Valsts ieņēmumu dienests saka - no bankām saņemtā informācija tiks ne tikai sūtīta tālāk, bet arī analizēta uz vietas, lai noteiktu, vai konta apgrozījums neliecina par nereģistrētu saimniecisko darbību. Iespējams, tiks pārbaudīts, vai netiek nelegāli izīrēti Latvijā esošie īpašumi, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki nezina, ka, izīrējot īpašumu, kas atrodas Latvijā, tieši Latvijā arī jāmaksā nodokļi. VID pārstāve Jana Uzare skaidro:

"Ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un personai, kas īpašumu izīrē, - neatkarīgi no tā, kādu summu viņš saņem -, ir pienākums samaksāt nodokli no gūtajiem ienākumiem. Persona var izvēlēties, vai reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt nodokli 23% apmērā no ienākumu un izdevumu starpības vai pirms īres līguma slēgšanas paziņot par to VID un no ienākumiem maksāt 10% nodokli. Bet jebkurā gadījumā jāatceras, ja nekustamais īpašums atrodas Latvijā, tiek izīrēts un persona gūst no tā ienākumus, tad viņai neatkarīgi no tā, vai dzīvo Latvijā vai ārzemēs, ir no tā jāmaksā nodoklis."

Daudzi ārzemēs dzīvojoši izīrētāji domā, ka nodoklis no mazām summām nav jāmaksā. Tā, piemēram, kāda latviete uzskata, ka no mazām summām, tādām kā 300 eiro, taču nekas nevar būt jāmaksā. "Neatkarīgi no gūtajiem ienākumiem un tā lieluma - ir jāmaksā no jebkura, varētu teikt, gūtā labuma," skaidro Jana Uzare. Sods par nekustamā īpašuma izīrēšanu, nemaksājot nodokļus, var būt no 210 līdz 350 eiro, taču vispirms VID lūgs paskaidrojumus. Pēc jaunā gada, kad stāsies spēkā jaunā nodokļu reforma, plānots, ka nodokļi un kārtība īpašuma izīrēšanai nemainīsies.

Avots: lsm.lv